LAT
 |  |  |   |   |
 |  |
- angliski: bird’s-nest Orchid
- vāciski: Nestwurz
- zviedru: nästrot
- igauņu: pruunikas pesajuur
- lietuviešu: rusvoji lizduolė
- krievu: гнездовка настоящая
Parastā ligzdene ir daudzgadīgs augs, kurš sasniedz augumu
20-45cm. Augam ir spēcīgs saknenis, kurš sastāv no daudzām resnām saknēm, kuras
radiāli izdalās uz visām pusēm. Stublāji klāti ar brūnganu zvīņojumu (3-5 gab.)
un attīstītu lapu nav kā tādu. Attīstības sākumā stublāji ir dzeltenā krāsā,
vēlāk tie iegūst brūnu toni. Ziedi ir brūngani dzelteni, lieli, aromātiski, ar
medus smaržu, izvietoti garā (<20cm) čemurveidīgā ziedkopā. Parastā ligzdene
zied jūnijā- jūlijā. Tuvāk rudenim formējas auglis- daudzsēklu kārbiņa.
Parastā ligzdene ir saprofīts (mikotrofs), kurā nav
hlorofila. Sēklas attīstās augsnē sēņu simbiozē. Pirmos gadus, kad ligzdene ir
ieaugusi, saknes attīstās lēni, sestajā dzīves gadā ir tikai 4-5 starpmezgli.
Uz 9-10 gadu no sakneņa izaug virszemes dzinums. Stublājs dzīvo tikai 2 mēnešus
un tad tas nokalsts.
Augs vairojas ar sēklu palīdzību un veģetatīvi. Pēc sēklu
nobriešanas saknenis nomirst, taču uz saknēm attīstās pumpuri, kas sniedz
sākumu jauniem augiem. Dažkārt, ligzdenes ziedēšana nenotiek, jo tā nav spējīga
izlauzties cauri zemes klātnei, šādos gadījumos ziedi mēdz attīstīties zemes klātnē.
Notiek pašapputeksnēšanās un sēklas sāk augt pa tiešo no sēklu kārbiņas.
Ārstnieciskam nolūkam ievāc auga virszemes daļu (stublājus,
ziedus) un saknes. Virszemes daļu ievāc auga ziedēšanas periodā (jūnijs-
jūlijs), saknes rok rudenī. Saknes rūpīgi attīra no augsnes un piemaisījumiem,
tad skalo tekošā ūdenī. Žāvē saknes piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 50C
temperatūru. Žāvētu drogu uzglabā auduma vai papīra maisos ne ilgāk par 2
gadiem.
Virszemes daļu griež ar dārznieku šķērēm vai nazi, izvēlas
tikai veselus augus. Izklāj augus plānā slānī uz sietiem, ne biezākā par 5cm,
bieži drogu uzrušinot, lai tā nesāktu pūt. Rūpīgi izžāvētu augu uzglabā papīra
maisos, ne ilgāk par 2 gadiem.
Parastās ligzdenes ķīmiskais sastāvs, praktiski, ir neizpētīts.
Taču auga virszemes daļā un saknē ir atrasti alkaloīdi un kumarīni, glikozīds
loroglosīns, kā arī dažas organiskās skābes.
Ārstnieciskā nozīme
Parastās ligzdenes ārstnieciskā nozīme saistās ar tajā esošajiem alkaloīdiem, kumarīniem un glikozīdu loroglosīnu. Sedatīvās, sāpju
remdējošās un pret krampju īpašības ir pārbaudītas eksperimentāli. Augā esošie
alkaloīdi iedarbojas kā pret helmintu līdzekļi, kā arī tiem piemīt baktericīdas
īpašības. Kumarīni bremzē asins recēšanas procesus, paātrina brūču dzīšanu.
Ārstnieciskie līdzekļi uz parastās ligzdenes bāzes var būt
izmantoti, lai apstrādātu strutojošas un ilgi nedzīstošas rētas.
Tautas medicīnā parastā ligzdene ir pazīstama jau sen. Tās
ūdens nostādinājumu pielieto, lai ārstētu malāriju. Šo ašu līdzekli izmantoja
arī pret epilepsiju. Ar auga virszemes daļas novārījumu izsens ārstē malāriju.
Sakneņa novārījumu izmantoja, lai no zarnu trakta izdzītu cērmes.
Ziede no smalcināta sakneņa izmanto hemoroīdu ārstēšanai.
Smalcināta auga virszemes daļa vai saknenis palīdz mazināt zobu sāpes, kā arī
tiek lietots ārīgi, lai dziedētu brūces, griezumus, apdegumus un čūlas.