Vasarzaļš, 1 — 7 metrus augsts koks. Jaunie zari ir pelēki, kaili, vai tāpat, kā lapu kāti — ar dziedzermatiņiem. Vecākie dzinumi dzelteni brūni, ar matiņiem, zvīņām un dziedzermatiņiem. Pumpuri apaļi, vai olveida, no sāniem mazliet saplacināti, zvīņas ieapaļas, gar malu ar matiņiem. Lapas pie tievajiem zariem pakārtotas divās rindās, pie resnākajiem — visapkārt. Tās ir augšpusē tumšākas, bet apakšpusē gaiši zaļas,6 — 12 cm garas, 5 — 9 cm platas. Lapu plātnes ieapaļas, vai ovālas, kailas, vai ar izklaidus matiņiem, pamats asimetriski sirdsveidīgs, gals nosmaiļots, mala nevienādi divkārtaini zobaina. Dzīslojums ir plūksnains, dzīslas ar matiņiem. Pielapes olveida, strupas, diez gan agri nobirst. Vīrišķo ziedu spurdzes līdz 5 cm garas, parasti 2 — 4 kopā. Vīrišķie ziedi bez apziedņa, pa vienam olveida seglapu žāklēs, kas biezi segtas ar matiņiem. Pieziedlapas ir divas saaugušas ar seglapu. Putekšņlapas ir 4, šķeltas, tādēļ izskatās, ka 8. Putekšnīcām galā ir matiņu pušķis. Sievišķās ziedkopas sēdošas, nelielas, apmēram, 0,5 cm garas, parasti ar 2 — 5 ziediem, neizplaukušas līdzīgas lapu pumpuriem. Apziednis ir neuzkrītošs, saaudzis pie pamata ar sēklotni, mala brīva. Ziedi atrodas nobirstošu, ar matiņiem klātu seglapu žāklēs. Ir divas drīksnas, pavedienveida, purpursarkanas. Augļa vīkals zvanveida, augšdaļā vaļējs, nekārtni šķelts, tikpat garš, vai garāks, nekā auglis. Auglis — rieksts, gandrīz apaļš vai iegareni ovāls, brūni dzeltens, 1,5 — 2 cm garš. Zied martā, aprīlī, pirms lapu plaukšanas. Rieksti nogatavojas septembrī.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto praktiski visu augu (saknes, lapas, mizu un augļus). Lapas ievāc, kamēr tās ir jaunas- maijā, mizu ievāc no jaunajiem zariem, agrā pavasarī vai rudenī. Žāvē uz sietiem, labi vēdināmās un saules pasargātās vietās. Riekstus ievāc rudenī, kad tie pilnībā nobriest. Žāvē saulē 2 nedēļas vai piespiedu žāvētājos 60-70C temperatūrā, izklājot tos plānā slānī un laiku pa laikam apmaisot. Lapas un augļi uzglabājami 1 gadu, miza 2 gadus.

Augļi (rieksti) satur lielu daudzumu cilvēkam nepieciešamu vielu- tauki 62-65%; olbaltumvielas 16-17%, cukurs 3.5%; ogļhidrāti 7%; vitamīni C, E, D, minerālvielas 2% (kalcijs, dzelzs, magnijs, kālijs), mikroelementi un citas bioloģiski aktīvas vielas. Riekstu eļļā ir lipotropas vielas (meteonīns, holīns, lecitīns) un nepiesātinātās taukskābes. Lazdas mizā ir ēteriskās eļļas, flabofēni, lignocerila spirts, betulīns, miecvielas (tanīni vairāk kā 8%) un krāsvielas. Lapās ir ēteriskās eļļas, askorbīnskābe un palmintskābe, un miricitrozīda glikozīds.

Ārstnieciskā nozīme

Augam piemīt savelkoša, pret caurejas, drudža mazinošas, caureju veicinošas, antiseptiskas, stimulējošas un spēcinošas īpašības. Rieksti iedarbojas imūnsistēmas stimulējoši, piena daudzuma palielinoši, laktācijas periodā. Rieksti ieteicami cukura diabēta, hipertensijas un aterosklerozes slimniekiem. Tie labi stimulē arī zarnu motoriku.

Tautas medicīnā izmanto visas auga daļas- riekstus, lapas, pumpurus, saknes. Riekstus pielieto, kā piena daudzuma palielinošu un karminatīvu līdzekli, ar tā palīdzību šķīdina akmeņus nierēs.

Lazdas riekstus izmanto arī epilepsijas, žultsakmeņu, audzēju un askaridozes gadījumā. No sasmalcinātiem riekstiem gatavo dziednieciskus krēmus, kuri ir bagāti ar vitamīniem, mikroelementiem un barības vielām. To lieto, lai atjaunotu spēkus pēc ilgstošām slimībām, stiprina matus, mazina to lūšanu un izkrišanu, palīdz ārstēt mazasinību un akmeņus urīnpūslī. Lazdu riekstu pulveri sajauktu ar ūdeni izmanto, lai novērstu asins atkrēpošanu, plaušu slimības, bronhītu, drudzi, nierakmeņus un ja vēl piejauc klāt medu, tad var ārstēt mazasinību un reimatismu. Rieksti ir iesakāmi arī cilvēkiem pēc smagām operācijām un infekcijām, kā arī ieteicams lietot bērniem, kā attīstību veicinošu un imunitāti stabilizējošu līdzekli.

No lazdas riekstu mizām gatavo ekstraktus, lai ārstētu prostatītu un kolītu.

Lazdu lapu novārījumu izmanto adenomas un priekšdziedzera hipertrofijas gadījumā, kā arī tas noderēs, lai ārstētu vairogdziedzera, aknu un zarnu slimības, der meteorisma, avitaminozes, rahīta un anēmijas gadījumā. Turklāt lapas izmanto arī maisījumos, ar kuriem novērš dažādas problēmas, kuras saistās ar vielmaiņu procesiem organismā.

Mizas novārījumus lieto varikozo vēnu gadījumā, kā arī lai ārstētu flebītu.

Nav ieteicams lietot

Lietojot lazdu nav novērotas blaknes. Neskaitot individuālu auga nepanesamību. Lazda lapas nav ieteicams lietot hipertoniķiem, kā arī der ņemt vērā, ka lazdu rieksti var saasināt neirodermatīta un citu ādas slimību izpausmes. Rieksti var saasināt arī psoriāzes slimību. Der saprast, ka augs ir no bērzu dzimtas un tā putekšņi var iedarboties, kā alergēns.

Lasīt par liepu ->