Bebrukārkliņš
SOLANUM DULCAMARA L.

   

  • latviski: bebrukārkliņš
  • angliski: Bittersweet
  • vāciski: Bittersüßer Nachtschatten
  • zviedru: besksöta
  • igauņu: harilik maavits
  • lietuviešu: karklavijas
  • krievu: паслен сладко-горький

Bebrukārkliņš ir daudzgadīgs augs, stublājs tam ir kāpelējošs līdz 1,8-2m garumā. Lejas daļā tas ir pārkoksnējies. Lapas 5-8cm garas un 3-5cm platas, sakārtotas pamīšus, uz kātiem, izstiepti- olformas, smailas, pamatnē parasti sirdsformas. Ziedi pareizas formas, lillīgi vai violeti, 8-15mm diametrā, plaši atvērti. Zied augs no jūnija līdz septembrim. Augļi- olveidīgas, spilgti sarkanas ogas.

Ārstnieciskā nozīme ir, galvenokārt, jaunajiem dzinumiem (stublāji un lapas), kā arī augļiem. Bebrukārkliņa jaunās galotnītes ievāc auga ziedēšanas sākuma vai ziedēšanas laikā. Žāvē ēnainā labi vēdināmā vietā. Augu uzglabā līdz vienam gadam, nost no citu augu drogas, jo šis augs ir indīgs.

Bebrukārkliņam ir vērtīgs ķīmiskais sastāvs. Tajā atrasti: glikoalkaloīds solanīns un citi alkaloīdi, sterioīdie saponīni un triterpenoīdi, glikozīds dulkamarīns, miecvielas un rūgtvielas, ogļhidrāti, karotinoīdi, taukskābes un fenolkarbonātskābe, citronskābe un askorbīnskābe, holīns, fosfolipīdi, flavonoīdi un tanīns.

Ārstnieciskā nozīme

Bebrukārkliņam piemīt plašs ārstnieciskais efekts, tam ir spazmolītiskas, sāpju remdējošas, pretiekaisuma, žulti dzenošas, urīna, žulti un sviedru dzenošas, atkrēpošanos un caureju veicinošas, savelkošas un insekticīdas īpašības. Augs palīdz dziedēt brūces, atbrīvoties no helmintiem, sakārtot gremošanas procesus.

Tautas dziedniecībā, bebrukārkliņš, pateicoties savam plašajam iedarbības spektram ir pieskaitāms pie viena no populārākajiem ārstniecības līdzekļiem. Preparāti (nostādinājumi un novārījumi), kas pagatavoti no bebrukārkliņa, tiek pielietoti, lai ārstētu: infekciju un respiratorās slimības (katars, saaukstēšanās, gripa, bronhīts, mandeļu iekaisums, vidusauss iekaisums, astma), ādas slimības (dermatīts, niezošā ekzēma, psoriāze, kašķis, alerģiska ādas reakcija un ādas iekaisums), vielmaiņas traucējumus, lumbago, urīnpūšļa slimības (cistouretrīts), vājas un neregulāras mēnešreizes, podagru, tūskas, dzelteno kaiti, garo klepu, skrofulozi (ārīgi), kaulu slimības, reimatismu, caureju, kuņģa spazmas, dažādus audzējus (spirta izvilkums), mutes dobuma un zobu slimības un konjuktīvītu. Tāpat to pielieto, kā brūču dziedējošu un helmintu dzenošu līdzekli.

Tautas medicīnā pielieto arī bebrukārkliņa ogu novārījumu, lai atvieglotu epilepsijas lēkmes, ārstētu migrēnu, galvas reiboņus, psihisko uzbudināmību, depresiju, neiralģiju, sejas un acs nerva paralīzi, krampjus, venēriskās saslimšanas (STS). Ziedu novārījumus izmanto plaušu slimību ārstēšanai. Ārīgi sasmalcinātas lapas pielieto, lai ārstētu apdegumus.

Augu var izmantot pie pārlieku liela seksuālā uzbudinājuma, kā nomierinošu līdzekli.

Nav ieteicams lietot

Bebrukārkliņš ir indīgs augs! Šī auga pielietojumam ir jābūt pamatotam, jo tā neuzmanīga lietošana var raisīt blaknes un pat saindēšanos.

Augu nav ieteicams lietot grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī maziem bērniem. Augs nav vēlams aknu, aizkuņģa dziedzera, gremošanas trakta slimību gadījumā, kā arī meteorisma, hipotonijas un distonijas gadījumā.

Pārdozēšanas gadījumā var parādīties izsitumi uz ādas, pastiprināta nervu spriedze, sirds klauvēs, nesakarīga runa, galvas reiboņi, caureja, slikta duša, grūtības norīt pārtiku un kustības traucējumi.

Lasīt par biezlapu bergēniju ->