LAT
 |  |  |  |  |
 |  |
- angliski: marsh Lousewort
- vāciski: Sumpf-Läusekraut
- zviedru: kärrspira
- igauņu: soo-kuuskjalg
- lietuviešu: pelkinė glindė
- krievu: мытник болотный
Daudzgadīgs, retāk divgadīgs un viengadīgs pusparazītisks augs, augumā 15-50cm. Saknenis mietveida, resns. Stublājs stāvs, vientuļš, no pamatnes stipri sazarots, nereti iesarkans un vāji apmatots. Piesaknes lapas nelielas, gludas, izstieptas, sēdošas, veido piesaknes lapu rozeti, Stublāja lapas dziļi plūksnaini dalītas, ar baltiem zobiņiem gar lapas malu. Lapas izkārtotas pamīšus, retāk pretēji. Ziedi (20-25mm gari), divdzimuma, zigomorfi, vientuļi, sēdoši uz īsiem ziedkātiem, augšējo lapu pazarēs, dažkārt veido kompaktas ķekara un vārpveida ziedkopas. Zieds divlūpu, aveņu krāsas vai rozā. Augšējā lūpa praktiski taisna, divdaļīga, mazliet sašaurināta sākumā, galotnē mazliet uzrotīta. Apakšējā plakana, trīsdaļīga. Auglis kārbiņa, ar īsu “deguntiņu”. Sēklas ar endospermu, izstiepti olformas, ar tīkotu virsmu, tumši brūnā krāsā. Zied jūnijā- jūlijā. Augļi nobriest jūlijā- augustā.
Ārstniecībā izmanto, galvenokārt, auga virszemes daļu- lapas, stublājus, ziedus. Retāk, mēdz izmantot arī saknes. Auga virszemes daļu ievāc ziedēšanas laikā. Žāvē labi vēdināmā un apēnotā vietā vai piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 50C temperatūru.
Gatavu drogu uzglabā hermētiskā traukā, sausā un vēsā vietā. Ievākšanu veic izmantojot gumijas cimdus, lai izvairītos no iespējamām blaknēm, jo augs ir pieskaitāms pie indīgajiem.
Visi purva jāņeglītes orgāni satur glikozīdu aukubīnu (rinantīns), tāpat ir arī iridoīdi, alkaloīdi, saponīni, miecvielas un flavonoīdi.
Ārstnieciskā nozīme
Purva jāņeglītei piemīt daudz ārstniecisko īpašību- brūču dziedējošas, pretiekaisuma, drudzi mazinošas, asiņošanu apturošas, sāpju remdējošas, insekticīdas, anestezējošas, urīna dzenošas un citas.
Purva jāņeglītes ārstnieciskās īpašības plaši lieto tautas medicīnā. Piemēram, ziedu nostādinājumu lietot, kā urīndzenošu līdzekli, taču lakstu nostādinājumu, kā pret caurejas līdzeklis ar maigu iedarbību. Dažos gadījumos, vāju lakstu nostādinājumu lieto normalizētu sirds darbību, mazinātu migrēnas lēkmes, arī parastas galvas sāpes. Purva jāņeglītes preparātus lieto, lai mazinātu drudzi un čūsku koduma gadījumā.
Auga preparāti ir pazīstami arī, kā asiņošanu apturoši, tāpēc tos lieto arī dzemdes asiņošanas un spēcīgu mēnešreižu gadījumā.
Purva jāņeglītes novārījumus (ārīgi) lieto, lai paātrinātu brūču dzīšanu. Turklāt, šo pašu novārījumu tautas zintnieki pielieto, kā spēcīgu urīna dzenošu līdzekli. Auga izvilkumus senatnē lietoja arī gadījumos, kad saindējās ar gaļu, tas absorbē un izvada no organisma toksiskās vielas un indes.
Tautas dermatoloģijā auga nostādinājumus izmanto, lai atbrīvotos no blaugznām, ārstētu seboreju un pat izdzītu utis un iznīdētu gnīdas. Tautā šo augu izmanto arī, lai atbrīvotu mājdzīvniekus no insektiem.
Ar saberztām lapām veterinārijā ārstēja arī dzīvniekiem brūces.