Kafijas koks ir mūžzaļš krūmājs vai neliela auguma koks augumā 5-8 metri (retāk arī lielāks). Kultivētie koki ir ievērojami zemāki augumā, par savvaļā mītošajiem. Auga stumbrs klāts ar pelēcīgi zaļu mizu. Zari gari un lokani. Lapas ir sakārtotas pretēji uz īsām lapu kājiņām, ādainas, tumši zaļā tonī. Lapas mala viegli viļņota.

Auga ziedi dzeltenīgi balti, smaržīgi, izkārtoti lapu pazarēs pa 3-7 gabaliem.

Zied un ražo augļus augs visa gada garumā, sākot ar trešo dzīves gadu. Auglis- oga, kura nobriest 6-7 mēnešu laikā. Oga parasti tumši brūnā, tumši zilā vai pat melnā krāsā. Ogas viducī atrodas divas sēkliņas, kuru krāsa ir atkarīga no auga sugas un augšanas vietas. Sēklas tālāk izmanto kafijas dzēriena pagatavošanā.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto sēklas. Četrgadīga auga sēklas ievāc ar rokām, tāpēc nereti, lai novāktu ražu tiek pieaicināti talkā visi ciemata iedzīvotāji, bērnus ieskaitot.

Robusta kafijas pupiņas ir vieglāk ievākt, jo tās nobriestot nenobirst, nereti pat uz koka arī sakalst, arabikas kafijas pupiņas jau nākas ievākt divos piegājienos, ar divu nedēļu starpību- ievērojot augļu nobriešanas laiku.

Kafijas augļus apstrādā divos veidos: sausā un slapjā apstrāde.

Vairums kafijas augļus apstrādā ar sausās apstrādes metodi, jo šī metode ir lētāka. Šī metode parādījās pirmā un ir pazīstama, kopš kafijas pupiņas lieto uzturā. Šī metode paredz ievāktos augļus žāvēt saulē, vēlāk izžuvušus nomizojot.

Slapjo apstrādes metodi izmanto tikai augstvērtīgs kafijas sugām. Sākotnēji svaigus augļus mizo, izmantojot speciālas diskmašīnas. Tad pupiņas ar palikušo mīkstumu tiek ievietotas tumšā vietā un tām ļauj fermentēties. Jau fermentētas pupiņas tiek pakļautas spēcīgai ūdens mazgāšanai, tādi atdalot palikušos augļu mīkstumus. Iegūstam kafijas sēklas/ graudus ar smalku apvalciņu. Iegūtās sēklas tālāk pakļauj žāvēšanai- tā notiek saulē, vai žāvētājos 50-60C. Tad mizo no apvalciņiem. Šādā veidā ir iespējams iegūt augstākas kvalitātes kafijas graudus ar daudz izteiktāku aromātu.

Lai arī kādā veidā apstrādātu kafijas graudus, tālāk tos ir nepieciešams apgrauzdēt. Tieši pareiza apgrauzdēšana nosaka kafijas aromātu.

Pēc daudzām īpašībām svaigiem kafijas graudiem aktīvās vielas ir ievērojami lielākā koncentrācijā, kā jau apgrauzdētiem graudiem. Grauzdēšana, attiecīgi, iznīcina daudz vērtīgo vielu.

Svaigas auga sēklas sevī satur: alkoloīdu kofeīnu (0.65-2.7%), taukus (ap 12%), olbaltumvielas (10-14%)- leptīnu, cukuru (7.8-16%), kafijas miecvielu skābes (8.4-9%), slāpekļa saturošas vielas (12.6-13%), tokoferolus. Apgrauzdētos graudos cukuru līmenis samazinās (2-3%), kafijas miecvielu skābes (4-5%), taču paaugstinās tauku saturs (līdz 15%), slāpekļa saturošās vielas (līdz 14%).

Ir noskaidrots, ka kafijas graudi pirms apgrauzdēšanas sevī satur līdz pat 2000 dažādus ķīmiskos savienojumus. To skaitā arī savienojumus, kuras mēs sen pazīstam un kāpēc vispār kafiju lietojam- kofeīnu. Graudos ir atrastas arī kofeīna grupas alkaloīdi, kuri pēc savas ķīmiskās uzbūves ir līdzīgi cilvēka organismā esošām vielām, tāpēc arī šie alkaloīdi cilvēkam nav bīstami, pat lietojot ilglaicīgi, nelielās devās.

Ārstnieciskā nozīme

Kofeīns iedarbojas uzbudinoši uz cilvēka CNS. Lietojot kofeīnu tiek paaugstināta reflektorā uzbudinātība, pastiprinās sirds un elpošanas orgānu darbība, palielinās arteriālais spiediens, paplašinās galvas un nieru asins vadi, kā arī pastiprinās kuņģa sekrēcija un rodas arī citi efekti. Kofeīns veicina cilvēka prāta un fizisko darba spēju.

Zaļā kafija var tikt izmantota arī, lai tievētu. Olbaltumviela leptīns, lielās koncentrācijas, ir atrodams tieši neapgrauzdētos graudos un spēcīgi tiek zaudēts termiskās apstrādes laikā. Leptīnam ir spēja mazināt ēstgribas sajūtu.

Zaļās kafijas vērtīgās vielas zūd to ilgi uzglabājot- gaismas un temperatūras ietekmē.

Zaļu graudu garša ir, kā zāļu tējai, savelkoša un pat cilvēkiem tā var likties skāba un nepatīkama. Taču šī tēja no zaļajiem graudiem stimulē metabolismu un apgādā organismu ar vielām, kuras palīdz sašķelt taukus.

Sākotnējie ieraksti par svaigas kafijas lietošanu ir datēti ar 1591. gadu. Sākotnēji gatavoja zaļo graudu nostādinājumus, lai ārstētu galvas sāpes, migrēnu, drudzi, lai uzlabotu gremošanu un atjaunotu spēkus.

Kafijas tonizējošās īpašības vislabāk novērojamas uz cilvēkiem, kuri sirgst no astēnijas, hipotonijas un bieža noguruma. Viena- divas kafijas tasītes atbrīvos no noguruma un miegainības, palielina darba spējas, aktivizē atmiņu un domāšanas procesus.

Kafija arī labvēlīgi iedarbojas saindēšanās gadījumā. Kafijā esošās miecvielas labvēlīgi ietekmē gremošanas trakta gļotvielas apvalku, kā arī veicina indīgo vielu izvadi no organisma.

Svaigus kafijas graudus lieto, kā nostādinājumu, lai ārstētu drudzi, garo klepu, galvas sāpes, katarālus stāvokļus, podagru un artrītu.

Grauzdēta kafija ir guvusi daudz lielāku popularitāti un pielietojumu. Stipru kafijas novārījumu kopā ar citrona sulu izmanto, lai ārstētu malāriju. Lai uzlabotu gremošanas trakta darbību, kafiju lieto, lai ārstētos no saindēšanās un diarejas. Kafiju pielieto dažādu funkcionālu nervu sistēmas traucējumu un migrēnas gadījumā. Kafija ir arī labs tonizējošs līdzeklis spēku zuduma gadījumā.

Kafijas dzērienus lieto, lai noņemtu galvas sāpes menstruāciju laikā un vemšanas pārtraukšanai grūtniecības laikā.

Nav ieteicams lietot

Pārdozējot kafiju, var novērot izteiktus uzbudināmības simptomus, kas saistās ar kofeīna iedarbību. Bezatbildīga kafijas lietošana var radīt tādas pašas sekas, kā jeb kura stimulējoša līdzekļa bezatbildīga lietošana.

Līdz ar to, kafiju nav vēlams lietot viegli uzbudināmiem cilvēkiem, tādiem kas sirgst no bezmiega un sirds klauvēm, kā arī cilvēkiem, kuriem ir dažādas sirds un asinsvadu slimības, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla.

Spēcīgas saindēšanās gadījumā ar kafiju, novērojams troksnis ausīs, galvas sāpes, baiļu sajūta, nespēja koncentrēties, satraukums, delīrijs un krampju lēkmes. Ilglaicīga kafijas lietošana lielās devās paaugstina uzbudināmību, raisa bezmiegu un rada ādas niezi.

Lasīt par Linneja kailpapardi ->