LAT
 |  |  |   |   |
 |  |
- angliski: Irish Fleabane
- vāciski: Weidenblättriger Alant
- zviedru: krissla
- igauņu: pajuvaak
- lietuviešu: gluosnialapis debesylas
- krievu: девясил иволистный
Vītolu staģe ir daudzgadīgs augs ar stāvu stublāju līdz 80cm
augumā. Lapas izkārtotas pamīšus uz stublāju, dzīslojums vaļēji plūksnains. Pēc
formas lapas izstieptas ar smailām malām, ādainas struktūras. Lapas pret
stublāju izvietotas taisnā leņķī.
Auga ziedi ir dzelteni ar zeltītu atblāzmu, visbiežāk
vientuļi. Pilnībā atvēries zieds sasniedz līdz 35mm diametrā. Augs sāk ziedēt
no jūnija un tā ziedēšana turpinās līdz pat augustam. Augļi- kaila sēkliņas.
Augu virszemes daļu ievāc tā ziedēšanas laikā. Žāvē labi
vēdināmā un apēnotā vietā. Saknes rok rudenī un žāvē nepārsniedzot 40-50C
temperatūru. Droga uzglabājama 2 gadus.
Augs sevī ietver dažādus vērtīgus ķīmiskus elementus:
Auga virszemes daļa
Ēterisko eļļu (<0.06%)- helenīnu, seskviterpenoīdu- gamma
laktonu, miecvielas, flavonoīdus, kumarīnus, alkaloīdu pēdas.
Auga pazemes daļa
Ēterisko eļļu (<2,6%), seskviterpenoīdu- alantolaktonu,
izoalantolaktonu, triterpenoīdu- fridelīnu, steroīdu- beta sitosterīnu,
polisaharīdu- inulīnu (<52%), alkaloīdus (<0,06%). Poliacitelēna
savienojumus- vinilpentacitelēns.
Auga ziedi
Triterpenoīdi, flavonoīdi 5-11mg/kg- apigenīns, hiperozīds, oksikanēļskābes-
kafijskābe un hlorogēnskābe.
Vītolu staģē ir atrasti arī mikro un makro elementi, kā
varš, cinks, svins, sudrabs, molibdēns, bārijs, stroncijs, fosfors, mangāns,
niķelis, titāns, vanādijs, hroms, cirkonijs, litijs, kobalts, itrijs.
Pēc laboratorijas pārbaudēm visās auga daļās atrasti
ogļhidrāti, slāpekļa savienojumi, organiskās skābes, triterpēnu savienojumi,
karotinoīdi, fenolie savienojumi, ēteriskās eļļas, seskviterpēnu laktoni,
aminoskābes.
Ārstnieciskā nozīme
Laboratoriski augs ir testēts un ir noteikta tā
pretiekaisuma, atkrēpošanu veicinoša un pret mikroba iedarbība. Un, kā
atkrēpošanu veicinošs augs tas ne ar ko neatpaliek no savas radinieces Helēniju
ālantes.
Ar ārstnieciskām īpašībām ir apveltītas visas šī auga daļas.
Pataloģiju terapijai izmanto auga saknes, stublājus, lapas un ziedkopas.
Nostādinājumi, novārījumi un cita veida ārstnieciskie dzērieni, tiek pielietoti
dažādu kaklu slimību un akūtu respiratoro slimību ārstēšanai.
Vītolu staģe palīdzēs arī stenokardijas, spazmofīlijas,
epilepsijas un hepatīta gadījumā. Ir noteikta arī tā efektivitāte dažu ādas un
STS slimību ārstēšanai.
Vītola staģes preparāti iedarbojas savelkoši, pretiekaisuma,
brūču dziedējoši un antiseptiski. Turklāt tie lieliski iedarbojas, kā
atkrēpošanos veicinoši, diurētiski un sviedru dzenoši līdzekļi.
Vītolu staģi izmanto tautas medicīnā dažādu veselības
problēmu novēršanai. Ar tās saknēm un sakneņiem ārstē gremošanas trakta
slimības, kuņģa vēzi, dzelteno kaiti, stenokardiju, hiperacīdo gastrītu,
furunkulozi, skrofulozi, čūsku kodumus, sifilisu un izmanto pēcdzemdību
periodā.
Ar auga virszemes daļu ārstē diareju, strutojošo otītu,
angīnu, zobu sāpes, insektu kodumus, sieviešu slimības, čūlas, furunkulozi,
gonoreju, epilepsiju un skrofulozi. Tā iedarbojas sedatīvi, asiņošanu apturoši,
atkrēpošanos veicinoši, diurētiski, sviedru dzenoši un pret cingas attīstību.
Auga lapas pielieto, lai ārstētu angīnu, trūces, ādas
izsitumus, karpas un tās lieti noder, kā brūču dziedējošs līdzeklis.
Taču, visbiežāk, vītola staģi pielieto, lai ārstētu:
- Elpceļu slimības, ieskaitot bronhītu un pneimoniju;
- Gremošanas trakta pataloģijas;
- Ādas slimības- ekzēmas, dermatīts, kā arī strutojošas brūces;
- Reimatismu;
- Vielmaiņas traucējumi, tai skaitā cukura diabēts;
- Ginekoloģiska rakstura problēmas;
- Tuberkulozi;
- Asinsvadu problēmas.