Fenilalanīns ir pieskaitāms pie neaizvietojamām aminoskābēm. Tā ir viena no pamatvielām, kuras ietekmē veidojas tādas olbaltumvielas, kā insulīns, papaīns, kā arī melanīns. Fenilalanīns palīdz nierēm un aknām no organisma izvadīt metabolisma blakus produktus. Šī aminoskābe uzlabo arī aizkuņģa dziedzera sekretoro funkciju.

Fenilalanīns ir aromātiskā aminoskābe, kura ir olbaltumvielu sastāvā un ir sastopama organismā brīvā veida. No fenilalanīna organismā veidojas tāda svarīga aminoskābe, kā tirozīns.

Cilvēkiem fenilalanīns ir neaizvietojamā aminoskābe, jo organisms to neizstrādā pats, bet saņem ar uztura palīdzību. Šai aminoskābei ir divas pamata formas- L un D. L- forma ir biežāk sastopama. Tā ir cilvēka olbaltumvielu sastāvā. D- forma ir analģētiķis. Ir arī jauktā LD forma, kurai piemīt kombinēta iedarbība.

Fenilalanīna patēriņš palielinās

• Hroniska noguruma sindroma gadījumā;
• Depresiju gadījumā;
• Alkoholisma un citu atkarību ietekmē;
• PMS gadījumā;
• Migrēnu gadījumā;
• Vitiligo gadījumā;
• Pirmskolas vecumā;
• Organisma intoksikācijas gadījumā;
• Nepietiekamas aizkuņģa dziedzera sekretorās funkcijas gadījumā.

Fenilalanīna absorbcija samazinās

• CNS darbības traucējumu gadījumā;
• Hroniskas sirds mazspējas gadījumā;
• Fenilketonūrijas gadījumā;
• Staru slimības gadījumā;
• Grūtniecības gadījumā;
• Diabēta gadījumā.

Fenilalanīns, vesela cilvēka organismā absorbējas labi. Lietojot šo aminoskābi, jābūt uzmanīgiem cilvēkiem, kuriem ir fenilketonūrija, kuras ietekmē fenilalanīns nespēj pārveidoties tirozīnā. Rezultātā rodas negatīva ietekme uz nervu sistēmu un galvas smadzenēm un attīstās Felinga slimība jeb fenilalanīna plānprātība.

Fenilalanīna vērtīgās īpašības

Šai aminoskābei nonākot organismā, tā ne tikai palīdz formēt olbaltumvielas, bet arī ārstēt dažādas slimības. Šī aminoskābe palīdz hroniska noguruma sindroma ārstēšanai. Tas iedarbojas, kā dabīgs pretsāpju līdzeklis. Attiecīgi, ja organismā ir pietiekams daudzums fenilalanīna, tad mazinās tā sāpju slieksnis. Šī aminoskābe veicina normālu ādas pigmentācijas atjaunošanos. Fenilalanīns noder, lai mazinātu hiperaktivitāti.

Labvēlīgos apstākļos šī aminoskābe pārveidojas tirozīns, kura ir pamats diviem neiromediātoriem: dopamīns un noradrenalīns. Pateicoties tiem uzlabojas atmiņa, pastiprinās dzimuminterese un spēja mācīties.

Fenilalanīns ir pamata viela, lai sintezētu feniletilamīnu (viela, kura rada iemīlēšanos sajūtu), kā arī epinefrīnu, kurš uzlabo garastāvokli. Fenilalanīns mazina apetīti un mazina velmi pret kofeīnu.

Šo aminoskābi var pielietot migrēnu, roku un kāju krampju, pēc operāciju perioda, reimatoīdā artrīta, neiralģiju, sāpju  un Parkinsona slimības gadījumā.

Nonākot organismā fenilalanīns mijiedarbojas ar ūdeni, gremošanas fermentiem un citām aminoskābēm, kā rezultātā veidojas tirozīns, noradrenalīns un feniletilamīns. Savukārt, fenilalanīns mijiedarbojas ar taukiem.

Fenilalanīna īpatnības

Fenilalanīna nepietiekamība:

• Atmiņas pasliktināšanās;
• Parkinsona slimība;
• Depresīvs stāvoklis;
• Hroniskas sāpes;
• Muskuļu masas zudums un strauja svara zaudēšana;
• Matu krāsas zudums.

Fenilalanīna pārsātinātība:

• Nervu sistēmas pāruzbudinātība;
• Atmiņas traucējumi;
• CNS darbības traucējumi.