LAT
 |  |  |  | - |
 |  |
Brokolis ir viengadīgs lakstaugs, augumā 55-100cm, ar sazarotu sakneni un cilindrisku stublāju. Augs veģitatīvajā fāzē sastopams no sākot no neliela, vidēja vai liela, sazarots vai nesazarots, ar horizontāli vērstām vai uz augšu lapām. Lapas lirveidīgas, lielas, uz gariem lapu kātiem tumši pelēki- zaļā krāsā.Lapas plātne gluda un spīdīga vai pavisam nemanāmi gofrēta, malas dažādas, viļņotas, līdz viegli sprogotām. Atšķirībā no ziedkāposta, brokolis ir augsts un sazarots. Galvenais stublājs beidzas ar ziedkopu. Nogriežot centrālo ziedkopu, pazarēs veidojas jaunas brokoļu galviņas, kas palielina ražu. Ziedkāti gari, ziedi dzelteni, retāk balti. Auglis- divligzdu pāksts. Sēklas apaļas, tumši brūnas vai melnas, sīkas. Zied brokolis septembrī- oktobrī.
Pārtikā lieto neatvērušās brokoļu ziedkopas. Tās griež kopā ar daļu stublāju un lapām. Brokoli var sasaldēt un uzglabāt tādā veidā līdz gadam. No brokoļa sēklām izgūst arī eļļu, ar aukstās spiešanas vai ekstrakcijas palīdzību. Auksti spiesta eļļa ir zaļa, ekstrahētā zeltaina. Eļļas derīguma termiņš ir divi gadi!
Brokolī ir atrodami B grupas vitamīni, E vitamīns, tāpat arī A, PP, K, U. C vitamīna daudzums šajā dārzenī ir vairāk, kā citrusaugos. Brokolī ir arī kālijs, magnijs, kalcijs, nātrijs, dzelzs, fosfors, varš, selēns, mangāns un cinks. Pēc beta karotīna satura brokolis pārspēj arī burkānu. Brokoļa sastāvā ir arī hlorofils.
Šajā dārzenī ir rekordliels daudzums olbaltumvielu- <6%, kurš ir vērtīgs, tā sastāvā esošā antisklerotiskām vielām- holīns un metionīns, kā arī lielam daudzumam aminoskābju: lizīns, metionīns, valīns, izoleicitīns, leicitīns, treonīns, fenilalanīns, tirozīns, histidīns, alanīns, arginīns, asparagīnskābe, glicīns, glutamīnskābe, prolīns un serīns.
Visos brokoļa virszemes orgānos atrodamas organiskās skābes (ābolskābe, citronskābe, glikuronskābe, dzintarskābe, hlorogēnskābe, ferulskābe, kafijskābe, tartonskābi), flavonoīdus, miecvielas, hidroksikanēļskābes.
Ārstnieciskā nozīme
Brokolis ir vērtīgs pārtika produkts, kuram piemīt cilvēkam noderīgas īpašības, turklāt tas ir lietojams ārstnieciskajā uzturā, dietoloģijā, kā arī tautas medicīnā. Pateicoties brokolī esošajiem elementiem, to var uzskatīt par organismu stiprinošu un gremošanu uzlabojošu dārzeni.
Pateicoties, reti sastopamajam U vitamīnam, brokolis palīdz tikt galā ar čūlu slimībām. E vitamīns piešķir dārzenim antioksidanta īpašības. Brokolis arī veicina žults izdali, kas lieti noder ārstējot aknu slimības. Hlorofils, savukārt, palīdz asinsrades procesā.
Brokoli iesaka lietot, lai ārstētu aterosklerozi, gremošanas trakta un 12-pirkstu zarnas slimības. B grupas vitamīni, uzlabo nervu sistēmas darbību.
Svaiga brokoļu sulai piemīt antibakteriālas īpašības, kuras var pielietotu, lai cīnītos ar zelta stafilokoku un tuberkulozes mikobaktērijām.
Brokoļos ir daudz beta- karotīna, vitamīns C, E, B grupas vitamīni un tie visi ir vērtīgi redzei. Dārzenī ir arī daudz mikroelementu, kas nepieciešami mūsu kaulu sistēmai, lai uzturētu kaulus, zobus, un noderētu profilaksei pret osteoporozi.
Brokolī ir arī daudz aminoskābju, kuras ir neaizvietojamas mūsu organismam. Piemēram, “laimes hormons”, kā nosaukts mūsu organisma veidots hormons serotīns, kurš, savukārt, veidojas no triptofāna.
Šis dārzenis, ja to lieto uzturā ir profilakse dažādām onkoloģiskām saslimšanām, piemēram, krūšu vēzis, prostatas un ādas vēzis, Tas viss, pateicoties vēža šūna apturošajam savienojumam sulforafānam, kurš ir dārzeņa sastāvā. Brokolī ir sinergīns, kurš nogalina vēža šūnas un neļauj tām dalīties, tāpat ir arī indol-3-karbinols, tas iedarbojas ne tikai pret vēzi, bet arī stimulē imūnsistēmu, stiprina to- tādi arī radot iespēju, organismam pašam cīnīties ar onkoloģiju.
Tautas medicīnā brokoļa sulu lieto bezmiega un aknu slimību gadījumā. Ar to var ārstēt arī apdegumus. Sēklas lieto, kā spēcīgu pret helmintu līdzekli.