LAT
 |  |  |   | - |
 |  |
Dārza burkānam ir mietveida sakņu sistēma, aug ātri un labi attīstās. Saknes iet dziļumā līdz 1.5-2m, taču pamata sakņu masa atrodas ne dziļāk par 60cm. Vārpstveida saknenis augšdaļā ir stipri paresninānts. Sulīgajam saknenim šķērsgriezumā var redzēt blīvas kārtas- ārējā, miziņa un centrālā- serdenis. Ārējā slānī ir maigs un garšīgs mīkstums. Iekšējais slānis gan ir blāvāks krāsojumā un cietākas konsistences, Sulīgais saknenis ir klāts ar plānu miziņu, caur kuru viegli uzsūcas ūdens. Pirmā gada burkānam lapas veido lapu rozeti. Otrā gada lapas jau veidojas uz īsiem stublājiem.
Ziedkopas ir sarežģīti, daudzstaru čemuri. Stari dažādos garumos. Ziedi divdzimuma.
Augļi- divsēkleņi, biežāk ovālas formas vai izstieptas.
Ārstnieciskām vajadzībām izmanto sulīgos sakneņus un sēklas. Vērtīgākās sēklas ir tās, kuras ievāktas no čemura ziedkopas vidusdaļas.
Dārza burkāna novākšanu sāk mirklī, kad apakšējās auga lapas sāk dzeltēt. Sulīgo sakni rok, nopurina, taču nemazgā un netīra, lai nesabojātu plāno miziņu. Pēc izrakšanas pāris dienas apžāvē svaigā gaisā, lietus laikā ienes labi ventilējamās telpās.
Ražu ievāc tieši saistīti ar burkāna sugu- ir agrie, hibrīdi un vēlie. Agrās šķirnes burkānus nevar ilglaicīgi uzglabāt, tāpēc arī ilglaicīgi burkānu nevar atstāt zemē. Šīs burkānu šķirnes parasti ir gatavas ievākšanai jau jūlijā- augusta sākumā.
Vēlāk nogatavojošās šķirnes var ievākt arī uz glabāšanu ziemā. Ir vērts izvēlēties vietējās sugas, kuras ir labāk pieradušas mūsu apstākļos.
Burkāna sakneņos ir 6-14mg% karotino;idu, alfa, beta, gamma un epsilon- karotīni, fitoēni, fitofluēni, likopīns, kā arī B1, B2, PP vitamīni, folijskābe, askorbīnskābi, flavonoīdus un antocianīdus. Līdz 15% cukuru, 0.7% augu tauku, umbelliferons, 3-metil-6metoksīn-8-oksi-3. 4-dihidroizokumarīns, daudz minerālo sāļu- kalcijs, fosfors, dzelzs, varšs, jods, slāpekļa un citi savienojumi.
Sēklās ir līdz 1,6% ēteriskās eļļas, flavonu savienojumi, <13% augu tauku, daukosterīns, ziedos- antocianie savienojumi un flavonoīdi- kvercetīns un kempferols. No lakstiem izgūts pirrolidīns un daucīns, karotinoīdi un vitamīns B2, kura saturs lakstos ir 4-6 reizes lielāks, kā saknēs.
Ārstnieciskā nozīme
Pateicoties tam, ka augā ir ļoti daudz vitamīnu, to izmanto hipo- un avitominozes profilaksei. Šim nolūkam izmantoja rīvētu burkāna sakneni vai tā sulu. Tikai nedrīkst aizmirst, ka A vitamīns ir taukos šķīstošs, tāpēc lietojot burkānus, der paralēli lietot arī taukus saturošus ēdienus vai tīru augu eļļu, krējumu.
Pie A vitamīna deficīta gadījumā var samazināties redzes asums, kā arī samazinās acs šķīduma izdalīšanās. Šī vitamīna trūkums palēnina bērniem augšanas ātrumu, rada trofiskas epitēlija šūnu izmaiņas (strutojošas brūces, ādas sausums, pastiprināta nagu un matu lūšana), gremošanas trakta darbības traucējumi (dispepsija, kolīts, caurejas). Arī šādā gadījumā var izmantot burkāna sulīgo sakneni.
Burkāna sēklas iedarbojas žulti dzenoši, diurētiski, viegli caureju veicinoši, antihelminti. Sēklas lieto arī meteorisma gadījumā, kā arī nierakmeņu un žultsakmeņu gadījumā. Sulīgie sakneņi lieti noder ļaundabīgu jaunveidojumu gadījumā.
Burkāna sēklu novārījumi iedarbojas spazmolītiskis, asinsvadu paplašinoši, mēreni nomierinoši.
Grūtniecības laikā sakneņa sula ir ieteicama visos periodos- sākotnēji tā palīdzēs mazināt toksikozes simptomus. Burkānu sula labvēlīgi iedarbojas uz gremošanas procesu, tādā veidā, neļauj veidoties toksikozēm. Vitamīniem un minerāliem bagātais auga saknenis ir lietderīgs, lai veidotos un attīstītos veselīgs bērniņš.
Tautas medicīnā plaši lieto burkāna sēklas. Tās lieto gadījumos, kad ir akmeņu slimība nierēs vai urīnpūslī. Lieto pienā vārītu burkāna sakneni, gremošanas traucējumu, spēka izsīkuma, ādas tuberkulozes, impotences gadījumā. Svaigu burkāna sakneņa sulu lieto, kā pret cērmju līdzekli.
Rīvētu burkānu liek uz brūcēm, čūlām un apdegumiem, lai veicinātu ātrāku sadzīšanu. Lakstu novārījums, kopā ar pētersīli palīdz hemoroīdu, aizcietējumu gadījumā.