LAT
 |  |  |  |  |
 |  |
Ķirbis parastais
Ķirbis ir viengadīgs augs ar ložņājošu stublāju, kurš klāts ar dzelkšņveida izaugumiem. Stublāji izaug vidēji līdz 10m. Lapas lielas, krunkainas, piecdaivainas, sīkzobainas, dzlkšņaiņi klātas, izkārtotas uz gariem lapu kātiem. Ziedi lieli, viendzimuma, dzelteni- oranži.
Auglis- apaļa vai ovālas formas, gaļīga oga ar daudzām sēklām. Augļu masa vidēji 8-10kg, dažkārt arī līdz 50kg un vairāk, diametrā 20-70cm.
Ķirbja auglis var būt zaļgans, balts, pelēks, rozā, oranžs bez zīmējuma vai pleķains, biezu mizu un rievotu kātu. Sēklas lielas, garumā līdz 2cm, platumā līdz 1,5cm, krēmīgā, baltā vai kafijas krāsā. Sēklām ir divi pārklājumi, ārpusē koksnaina, balti dzeltenīgu miziņu un iekšpusē plēvveides aizsargkārtiņa, zaļgani pelēkā krāsā.
Ķirbis lielais
Lielajam ķirbim ir cilindrisks stublājs, apaļīgu, apmatotu augļkātu. Lapas nierformas piecdaivu. Sēklas baltas vai blāvi krēmīgas, lielas. Salīdzinot ar citām šķirnēm, šī ir mazāk siltuma prasīga.
Ķirbis muskata
Ir ļoti siltummīloša šķirne, kura augļus nobriedina vēlu. Augam ir viegls muskata aromāts, augļiem mīkstums un mizas krāsa spilgtāka. Muskata ķirbim ir daudz mazāks sēklu dobums, līdz ar to mīkstuma ir ievērojami vairāk. Stublājs šķautņains, viegli matots. Lapas nierformas ar 5-7 zobotām daivām. Uz lapām novērojami balti plankumi un dzīslojums. Sēklas vidēja izmēra, netīri baltas. Augļi mēdz būt dažādas formas- apaļi, ovāli, izstiepti vai muciņveida.
Ārstnieciskām vajadzībām, galvenokārt, izmanto ķirbja sēklas. Sēklas ievāc rudenī. Augļus griež gabalos, izņem sēklas, attīra tās no mīkstuma paliekām un žāvē izklātas uz papīra, labi vēdināmā un apēnotā vietā. Piespiedu žāvēšana nav vēlama, jo tādi sēklas zaudē savu ārstniecisko vērtību vai arī ja žāvējat tā, tad zemās temperatūrās <35C.
Ķirbja sēklās ir atrodams: ūdens (ap 6%), slāpekļa saturošas vielas (<30%), cukuru, ureāzes ferments, ciete, pentozāni ap 10%, šķiedrvielas ap 15%, augu tauki līdz 50%. Sēklās ir arī ēteriskā eļļa, fitosterīns kukurbitols, aminoskābes- lecitīns, leicīns, tirozīns, fitīns, kukurbitīns, organiskās skābes (salicilskābe, ābolskābe), sveķvielas s oksiceratīnskābi. Vitamīni- karotīns, karotinoīdi, askorbīnskābe, B1, B2, PP; helmicīdās vielas (alkaloīds, kurš atrodas sēklas zaļajā apvalkā).
Ķirbju sēklu augu tauki sastāv, galvenokārt, no nepiesātināto taukskābju glicerīdiem: linolēnskābe (<45%), oleīnskābe (<25%), kā arī palmintskābi un stearīnskābe (ap 30%). Ir arī fitosterīni (kukurbitols), sveķvielas, oksiceratīnskābe, c vitamīns, B grupas vitamīns, karotinoīdi un nikotīnskābe.
Lapās ir C vitamīns, ziedos- pigmenti (antociāni, karotinoīdi). Augļu mīkstumā ir elatericīns A, cukurs (4-11%), vitamīns C, B1, B2, nikotīnskābe un karotinoīdi.Ārstnieciskā nozīme
Ķirbju sēklām piemīt pret helmintu iedarbība. Augļa mīkstumam ir pretiekaisuma, brūču dziedējošas, antitoksiskas, žulti dzenošas, urīna dzenošas, gremošanu aktivizējošas un antisklerotiskas īpašības.
Ķirbja augļu sula un mīkstums uzlabo zarnu motoro funkciju, pastiprina hlorīdu izdali no organisma un nieru filtrācijas funkciju, pastiprina diurēzi, neiedarbojoties kairinoši uz nieru audiem. Sēklas iedarbojas uz urīnizdales mehānismu un palīdz pie nakts nesaturēšanas bērniem, ja šo izmaiņu pamatā nav organiskas izmaiņas.
Ķirbja karotinoīdi normalizē gļotādu un ādas epitēlija funkciju. Ķirbja augļu mīkstuma pektīnvielas iedarbojas absorbējoši, paātrina zarnu baktēriju un to toksīnu izvadi, neļauj organismam atūdeņoties, pastiprina bojāto audu epitelizāciju (čūlas), aizsargā gremošanas trakta gļotādu no toksiskām vielām, piemēram, svina. Palīdz no organisma izvadīt lieko holesterīnu, žults skābes, uzlabo gremošanas trakta darbību un iedarbojas caureju veicinoši.
Ķirbja augļus lieto svaigā, ceptā, sautētā, vārītā vai žāvētā veidā. Tie ir arī avots no kura iegūst karotīnu. Svaigā veidā ķirbja augļi ir spēcīgi vitamīnu avoti.
Svaigas ķirbja sēklas ir efektīvs pret helmintu līdzeklis. Ķirbis tiek uzskatīts arī par labu urīna dzenošu līdzekli, kurš attīra ne tikai nieres, bet visu organismu kopumā. Sēklas tiek lietotas, kā dažādu urīnpūšļa slimību ārstniecības līdzeklis, īpaši ja ir izveidojies iekaisums vai mazinājies kopējais tā tonus. Sēklas arī izmanto, labdabīgu prostatas jaunveidojumu ārstēšanai. Ķirbja mīkstums ir labs caureju veicinošs līdzeklis, kuru lieti izmanto pret jūras slimību un grūtnieces no tā gatavo kompotus, lai samazinātu vemšanu.
Ķirbis tautas medicīnā ir populārs līdzeklis, to izmanto plaši tautas dermatoloģiskajā praksē, galvenokārt, iekšķīgi.
Ārīgi ķirbja mīkstumu lieto aplikācijās pret ekzēmu, brūcēm, apdegumiem, apsaldējumiem un rozi.