Selerija smaržīgā
Apium graveolens

 -
   

Smaržīgā selerija ir viengadīgs vai divgadīgs augs, ar vārpstveida, sazarotu sakneni, kurš pārkoksnējas otrajā gadā. Selerijas kultūrformām saknenis gaļīgs un rāceņveidīgs.

Stublājs stāvs, augumā no 30-100cm, rievots, bieži dobjš, sazarots. Lapas izvietotas uz gariem lapu kātiem (dažkārt, šie kāti ir arī gaļīgi), pirmās lapas ir šķeltas trīs daļās, vēlāk trīsdaivainas, vienādas: augšējās stublāja lapas nereti izvietotas pretēji. Ziedi maziņi, balti, izvietoti sarežģītos čemuros.

Auglis- divsēklenis. Sēklas maziņas, pelēkas vai brūnā krāsā, garumā 1-1,5mm un platumā 0.5-0.7mm. Zied selerija no jūlija līdz septembrim.

Lapas ievāc jūnijā- jūlijā, sēklas augustā- septembrī, sakneņus rudenī. Lapu seleriju ievāc/ griež pēc nepieciešamības. Nolaužot lielos lapu kātus. Pietiekami laistot, ražu var ievākt līdz vēlam rudenim. Seleriju var arī sagatavot ziemai, lapas izkaltējot. Uzglabā žāvētu seleriju sausā un vēsā vietā. Smaržīgās selerijas sēklas ievāc otrajā gadā. Sakneņus/ gumus ievāc oktobrī, siltākās valstīs pat novembrī.

Smaržīgās selerijas gumi satur 2-4% cukurus, 1-2,5% olbaltumvielu, kāliju, kalciju, fosforu. Selerijas lapas satur cukurus ~1%, 2-3% olbaltumvielu. Selerijā ir daudz askorbīnskābes (lapās līdz 110mg%), karotīna, vitamīna B1, B2, PP, kālijs, kalcijs, fosfors. Augā ir arī flavonoīdi un furokumarīni. Selerijā ir arī skābeņskābe, purīni, ēteriskā eļļa, B6, B9, E, K vitamīni, pektīnvielas, minerālie sāļi un organiskās skābes.

Ārstnieciskā nozīme

Fitoterapeiti iesaka seleriju lietot, kā urīna dzenošu līdzekli, lai ārstētu nieru un urīnpūšļa slimības. Selerija ir uzskatāma arī par afrodīziju un iedarbojas uz organismu spēcinoši.

Smaržīgās selerijas ēteriskā eļļa satur 70-80% limonēnu, 12-13% L-selinēnu, ēsteru un spirtu saturs 5%, sedonolīdskābi, sedanskābi un palmintskābi un fenolu atvasinājumus.

Selerija labvēlīgi ietekmē vielmaiņu, pateicoties saturā esošam karotīnam, vitamīniem, folijskābei, cukuriem, pektīnvielām, dzelzim, kālijam, kalcijam, fosforam, magnijam, aminoskābēm, organiskajām skābēm un mikroelementiem. Augā esošie kālija sāļi labvēlīgi ietekmē sirds asinsvadus, magnija sāļi nervu sistēmu, dzelzs asinsradi. Augs ir vērtīgs līdzeklis vecāka gadagājuma cilvēkiem, jo tas ietekmē ūdens- sāļu vielmaiņu un palīdz liekā svara un neirožu gadījumā.

Smaržīgā selerija iedarbojas arī, kā brūču dziedējošs līdzeklis. Auga lietošana pastiprina organisma tonusu, kā arī fiziskās un garīgās darba spējas.

Tautas medicīnā selerijas sakņu un lapu nostādinājumus izmanto, lai rosinātu apetīti un uzlabotu gremošanas procesus, kā urīndzenošu un vieglu caurejas līdzekli. Šāds nostādinājums palīdz arī nieru, urīnpūšļa, locītavu slimību un dažu ādas slimību gadījumā.

Nav ieteicams lietot

Smaržīgo seleriju nelieto grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī hroniska nieru iekaisuma gadījumā. Selerija nav ieteicama cilvēkiem, kuriem ir tendence uz akmeņu veidošanos urīnceļos.