Dārza sīpols ir daudzgadīgs sīpolaugs, augumā 60-100cm. Sakņu sistēma ir bārkšveida, vāji attīstīta, jo atrodas sekli, smalka un tā neiet dziļāk par 60cm augsnē. Sīpoli mēdz būt saspiesti-apaļi vai izstieptas formas. Pēc sīpola šķirnes, sīpola apvalks var būt dzeltenīgi brūns, sarkanīgs, violets vai balts. Stublājs resns, dobjš, mazliet zemāk par vidu “uzpūsts”. Lapas sulīgas, taisnas, dobjas, gari cilindriskas, smailas. Ziedi neizteiktmīgi, attīstās uz gariem (20-30cm) ziedkātiem. Ziedkopa ir blīva vairogveida un bumbuļformas. Ziedkopa līdz ziedēšanas sākumam atrodas makstī, kurš ziedēšanas sākumā saplīst vairākās daļās un ziedkopa atveras.

Apputeksnēšanās notiek pateicoties kukaiņiem. Ir gadījumi, kad ziedkopā izveidojas nelieli sīpoliņi. Šos sīpoliņus var iestādīt augsnē un izaugs jauns, pilnvērtīgs augs. Dārza sīpola auglis ir apaļa kārbiņa, kurā atrodas trīsšķautņu, melnas, krokotas sēklas. Augs zied jūnijā- augustā, augļus nogatavina augustā- septembra sākumā.

Sīpolus ar pārtikas vai ārstniecisku nolūku ievāc vasaras beigās- rudens sākumā, ko līdz ir novītušas lapas un ziedkāti. Sīpolus apžāvē saulē, tad tiem apgriež virszemes daļu. Uzglabā sīpolus sausās un vēsās telpās.

Dārza sīpolā ir 8-14% cukuru (saharoze, fruktoze, maltoze, polisaharīds inulīns), līdz 2% olbaltumvielas, flavonoīds kvercetīns, saponīni, fermenti, fosfora minerālie sāļi, kālijs, dzelzs, jods, fitoncīdi, glikozīdi, gļotvielas, fitīns, organiskās skābes (ābolu un citronu), kā arī sēra saturoši savienojumi.

Dārza sīpolā ir arī daudz vitamīnu, zaļās lapās un sīpolos ir askorbīnskābe, B grupas vitamīni (B1,B2), provitamīns A, PP. Sīpolā ir arī diallilsulfīds, kas nodrošina auga specifisko, aso smaržu un garšu. Tieši šis savienojums arī iedarbojas uz gļotādām un raisa acu asarošanu.

Ārstnieciskā nozīme

Eiropā veiktie pētījumi ir atklājuši, ka sīpola spirta izvilkums spēj iedarboties stimulējoši uz sirds muskuli, gludo muskulatūru, kā arī uz gremošanas sistēmas dziedzeru sekrēciju.

Sīpola fitoncīdi ir ar labām pretmikrobu spējām un tas jau zinātniski ir noskaidrots, visnotaļ, sen. Pētījumos noteica, ka šie fitoncīdi iznīcinoši iedarbojas uz difterijas, dizentērijas un tuberkolozes nūjiņu, streptokokiem un rauga sēnītēm.

Savukārt, sēra savienojumi nonākot asinīs, pozitīvi ietekmē galvas smadzenes. Šie savienojumi iedarbojas jauninoši uz šūnām, kuras atbild par emocijām un atmiņu. Japānas pētnieki noteica, ka sīpols lieliski palīdz uzturēt cilvēkam jaunību, mazinot organisma novecošanos un attīrot galvas smadzeņu šūnas.

Nesenie franču zinātniskie pētījumi norāda, ka regulāra sīpolu un ķiploku lietošana uzturā, mazina onkoloģiskās saslimšanas risku, visbiežāk, tieši krūšu vēža gadījumus.

Tautas medicīnā ārstēšanās ar sīpola palīdzību ir ļoti populāra. Sīpola sula, sajaukta ar medu vai cukuru- ir spēcīgs sviedrējošs līdzeklis. Šāda recepte šķīdina krēpas un tiek pielietota spēcīga klepus un bronhīta ārstēšanai.

Sīpola mizas novārījumu arī lieto, kā atkrēpošanos veicinošu līdzekli. Saaukstēšanās slimību laikā, kā arī gripas epidēmijas laikā, iesaka mizotu un šķēlēs sagrieztu sīpolu likt telpās, kur atrodas sirgstošie. Gaisā nonākušie fitoncīdi iedarbojas baktericīdi, pret sēnītēm un pat var radīt efektu pret vīrusiem, tādi uzlabojot gaisa kvalitāti telpā.

Svaiga sīpola sula paaugstina zarnu tonusu, iedarbojas terapeitiski uz aizcietējumiem un zarnu atoniju. Svaiga sīpola lietošana pārtikā palīdzēs normalizēt menstruālo ciklu un paaugstinās dzimuma tieksmi. Sula iedarbojas arī urīna dzenoši, to lieto tūsku gadījumā, nierakmeņu slimības, hipertonijas un aterosklerozes ārstēšanai. Cepts sīpols, savukārt, ir labs pretsāpju līdzeklis hemoroīdo mezglu gadījumā, turklāt mazina cukura saturu asinīs.

No smalki malta sīpola var taisīt aplikācijas, lai ārstētu furunkulus. Sautētu sīpolu ar cukuru izmanto, lai ārstētu aknu un žults pūšļa slimības.

Sasmalcinātu sīpolu izmanto, lai ārstētu čūlas, apdegumus un apsaldējumus. To lieto, kā līdzekli, kurš veicina matu augšanu un atbrīvo no blaugznām. Ar ūdeni atšķaidītu sulu pilina degunā, rinīta gadījumā.

Sīpolu inhalācijas ir efektīvas augšējo elpceļu kataru, tuberkulozes, pneimonijas un angīnas ārstēšanai. Ar sīpola sulu var attīrīt sejas ādu no melnajām “nagliņām”, tāpat arī ādu kopumā ārstēt no dermatīta, atbrīvoties no vasaras raibumiem un pigmentācijas plankumiem. Sīpola sulu sajauktu ar ūdeni pat mēdz pilināt acīs, kataraktas gadījumā.

Dienā apēdot 70-80gr. svaiga sīpola, pilnīgi droši var uzskatīt, ka dienas deva C vitamīnam ir uzņemta. Tāpat sīpols labi palīdz dažādu helmintu invāzijas gadījumā.

Nav ieteicams lietot

Lai arī cik vērtīgs nebūtu dārza sīpols, taču lielās devās tas var kairināt gremošanas trakta gļotādas. Tas, lielās devās ir kaitīgs, cilvēkiem kuri slimo ar sirds išēmisko slimību, gremošanas orgānu slimībām (pankreatīts, gastrīts, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla), dažādām izvades sistēmas slimībām, kā arī ir ja pastiprināts nervu saspringums.

Ja ar sīpolu ārstējas cukura diabēta slimnieki, tad pirms tam ārsta konsultācija ir vairāk kā ieteicama. Der arī saprast, ka pret sīpolu var būt arī alerģija un tā sastāvdaļu individuāla nepanesamība.

Izmantojot sīpolu bērnu ārstēšanai, der ievērot, ka devas ir ievērojami jāsamazina, jo bērni ir jūtīgāki pret šo dārzeni.

Kosmetoloģija

Izsens sīpola sulu izmanto, lai atbrīvotos no vasaras raibumiem un pigmentācijas plankumiem. Maskās sīpola sula, kopā ar medu tiek pielietota, lai mazinātu grumbiņas un piešķirtu ādai tvirtumu, turklāt šāda maska lieliski mitrinās ādu. Sīpola sula lieti noderēs arī lai stiprinātu matu sīpolus un veicinātu matu augšanu, tāpat arī, lai atbrīvotos no blaugznām.

Un ja vēlaties pavisam atskatīties senatnē, tad ar sīpolu mizu novārījumu krāsoja matus, tiem piešķirot zeltainu toni! Šo novārījumu var izmantot arī kompresēs un aplikācijās, lai ārstētu vecas un cietas tulznas.