Sarkanās mušmires mikrodozings
Sarkanās mušmires pulveris ar ārstniecisku nozīmi

Šajā rakstā apskatīsim sarkanās mušmires iekšķīgu lietošanu jeb kā šodien populāri to saukt mikrodozingu. Mikrodozings, saprotams, nav latviešu valodas vārds, bet tieši ar šo vārdu ir iespējams atrast informāciju par šo tēmu, tas ir kļuvis par atslēgas vārdu. Nozīme ‘mikrodozings’ ir minimālas devas, kuras nerada uz cilvēka psihoaktīvu iedarbību, taču iedarbojas ārstnieciski. Vēsturiski, "mikrodozings" saistās ar citu, psihoaktīvu un teju vai visā pasaulē aizliegtu vielu lietošanu- tieši medicīniskos nolūkos.

Apskatīsim visu trīs mušmiru mikro devu lietošanu tēzēs:

  • Mikro devām izmanto trīs mušmiru sugas: sarkano mušmiri (A.muscaria), brūno mušmiri (A.regalis), panteru mušmiri (A.pantherina)- hronoloģiski arī izkārtotas pēc iedarbības spēka un arī bīstamības.
  • Mušmirēm ir jābūt pareizi sagatavotām, lai tās būtu lietojamas. Un atmetam mītu par ibotēnskābi, ka tas ir ļaunākais bubulis- arī tai ir nozīme. Jā, lielās devās tā var radīt saindēšanos, tāpat kā miljoniem vielu uz zemes, ja tās lieto neadekvātos apjomos. Turklāt, tās graujošo efektu apstiprināja ar pētījumu, kur ibotēnskābe tika iešpricēta laboratorijas mērkākim tieši smadzenēs.
  • Uz katru cilvēku mušmiru mikro devas iedarbosies savādāk. Tas saistās ar ievākšanas sezonu, ģeogrāfisko augšanas vietu, pārstrādi u.t.t. Un tieši saistīsies arī ar Jūsu organisma īpatnībām. Tāpat arī vienam mikro devas labāk strādās no svaigām mušmirēm, citam no 2-3 mēnešu noturētām.
  • Drošākā mikro devu lietošana ir (hronoloģiski no drošākā): kapsulās, tinktūrā (bez spirta), cepurītēs, pulverī, tējās. Un tieši tāpat arī hronoloģiski bīstamība, ka Jūs tiksiet piešmaukti, jo nespēsiet pārbaudīt no kā pagatavots produkts. Teorētiski drošākais veids ir cepurītes, taču tās var ievākt arī mežā, kurš atrodas blakus ķīmiskās rūpniecības iestādēm. Attiecīgi, izvēlieties vākt paši vai sev uzticamus un izglitotus, par tēmu, cilvēkus, kuri ievāks un/vai pat sagatavos Jums mušmiri atbilstoši drošuma prasībām. Sākotnēji sarkano mušmiru mikro devasvar saasināt esošās veselības problēmas.
  • Žāvētas mušmires izlieto līdz nākošai mušmiru sezonai.
  • Mikro devu efektīvā deva parasti ir no 0.5-2gr., optimāli un droši 1gr.dienn., virs 3gr. mikro devām jau var būt negatīvs efekts gan uz veselību, gan pašsajūtu.
  • Kursa ilgums ir stipri individuāls! Sajūtot organisma nevēlēšanos lietot mušmiri, kurss arī beidzas. Mikro devu lietotāji parasti šo mirkli apzīmē ar to brīdi, kad tiek aizmirsts iedzert kārtējo mušmires devu- organisms ir nostabilējies un spēj iztikt bez palīglīdzekļa.
  • Ieteicams, nepārsniegt kursa ilgumu 1-3 mēneši,ar pārtraukumu ik pēc 30 dienām uz 10 dienām.
  • Uzsākot mušmiru mikro devu kursu, sākotnēji ir iespējama slikta pašsajūta/ dūša. Bet tam nav jābūt ilglaicīgi/ visa kursa garumā. Parasti pāriet dienu divu, trīs laikā, bet ne ilgāk par divām nedēļām.
  • Svarīgi ir sekot līdzi pašsajūtai visa mikro devu lietošanas periodā, ja ir savdabīga (parasti slikta dūša) pašsajūta ilgāk par 2 nedēļām, kursu vēlams pārtraukt;
  • Mikro devām paredzētās mušmires ir jaunas, stingras, nebojātas sēņu cepurītes.
  • Mušmiru mikro devas lieto tikai ar nosacījumu, ka tam ir kāds pašmērķis. Mušmiri nelieto izklaides pēc vai tikai tāpēc ka dzīvojam desmitgadē, kad tas ir populāri.
  • Ideāla efekta sasniegšanai ir nepieciešama izglītošanās. Tikai zināšanas un izpratne dos iespēju sasniegt adekvātu efektu.
  • Mikro devas nav vēlamas,ja sirgst ar garīgām slimībām, īpaši šizofrēniju. Mušmiru mikrodozings var stimulēt iedzimtas šizofrēnijas attīstību- pāreju aktīvā fāzē.
  • Mikro devas nelieto kopā ar alkoholu.
  • Mikro devu lietošana nav pamatota ar klīniskajiem pētījumiem,taču pētījumu par to saturošajiem elementiem ir gana daudz. Ārstnieciskā perspektīva vēl ir izzināšanas ceļā- ja ir vēlēšanās pēc medicīniska pamatojuma. Pamatā visa ārstnieciskā efektivitāte ir iegūta no cilvēkiem,kuri dalās savā pieredzē un tā tiek apkopota. Milzu darbu šajā jomā ir izdarījusi "Baba Masha". Šobrīd, līdzvērtīgu darbu ir pasācis arī Mihails Višņevskis,kurš apkopo datus ne tikai no cilvēku pieredzes,bet arī mēģina piedalīties dažādos klīniskos pētījumos. Perspektīvā tie būs pieejami.
  • Vairums pie mums sastopamās mušmires ir iekļautas indīgo sēņu sarakstos,tai skaitā sarkanā,brūnā un pantēru! Un tās var apdraudēt Jūsu veselību, ja to lietošana nav adekvātos apjomos un nav nosaucama vairs par mikro devām.
  • Sarkanās, brūnās un pantēras mušmires mikro devām nav reģistrētu letālu iznākumu. Pat pārdozēšanas gadījumā viss beidzās ar vemšanu,caurejām,halucionācijām un līdzīgiem saindēšanās efektiem, ne letālu iznākumu.
  • Mikro devas neiedarbojas graujoši uz aknām vai CNS šūnām. Pat ir pētījumi, kuros muscimolam tiek piedēvētas hepatoprotektoras īpašības- attiecīgi, tas aizsargā aknu šūnas.
  • Mušmiru mikro devas nav lietojamas cilvēkiem līdz 18 gadu vecumam un nav ieteicamas vecāka gada gājuma cilvēkiem. Parasti norāda 65+. Protams, arī grūtniecēm un sievietēm laktācijas periodā. Tas vairāk saistās ar to, ka konkrētos gadījumos neviens neuzdrošinās veikt pētījumus vai testus- morāli ētisku apsvērumu dēļ.
  • Mušmiru ievākšana,apstrāde,uzglabāšana,lietošana Latvijas teritorijā netiek regulēta ar likumu un nav aizliegta. Pasaulē ir arī pāris valstis,kur tā  ir aizliegta- Holande, Austrālija,Rumānija, Baltkrievija, daļēji Polijā un aizliegta ASV Luizianas štatā.
  • No mušmiru mikro devām ieteicams sākt ar sarkano mušmiri, jo brūnā būs 2-3x spēcīgāka, pantēru līdz pat 10x spēcīgāka sava darbībā. Kaut mana personiskā pieredze rāda, ka brūnā mušmire ir daudz maigāka arī par sarkano, savā iedarbībā. Pieņēmums, ka tā ir spēcīgāka ir pamatota ar pētījumu, kurā tika testēts Zviedrijā ievākts brūnās mušmires paraugs un tas uzrādīja milzīgu ibotēnskābes saturu, salīdzinājumā ar sarkano mušmiri. Taču, tas ir tikai viens, konkrēts pētījums, kurš pašlaik dominē virtuālajā vidē- secinājumi tiek izdarīti tikai balstoties uz to. Citu pētījumu nav.
  • Pirmo reizi mūžā mēģinot mušmiri mikro devās, ieteicams pārbaudīt sevi uz alerģiju pret to, paņemiet minimālu mušmires daudzumu un apēdiet to,piemēram, nolauziet nelielu gabaliņu no cepurītes, atveriet kapsulu un atstājiet tajā tikai 1/3 pulvera, pamēģiniet tinktūru tikai uz pusi mazākā devā ka ieteikts, tēju pagatavojiet 3x vājāku kā ieteikts- vaļa fantāzijai.
  • Sākot kursu nemēģiniet to darīt ar pilnu devu, pat ja optimāli ieteikts ir 1gr.,nemēģiniet apēst vienā piegājienā šo apjomu. Sāciet ar mazāko,iespējamo devas daudzumu (ap 0,1-0,3gr) un tā noturiet dažas dienas,pēc tam var palielināt, ja jūtat, ka vajag.
  • Lai sasniegtu optimālo sev, individuāli pielāgoto devu, nāksies pāris dienas līdz pat mēnesim testēt mušmires mikro devas, sākot ar mazāko, līdz sasniegsiet sev komforto diennakts devu un pieņemamāko lietošanas ritmu.
  • Mušmiru mikro devām nav un nedrīkst būt reibinoša efekta, tās nerada milzīgu enerģijas pieplūdumu un nekādu ikdienā sev neatbilstošu/ neadekvātu stāvokli. Ja novērojat šādus efektus, tas nozīmē,ka deva ir par lielu.
  • Mušmiru mikro devām ir uzkrājošs efekts, taču ne ķīmisks, drīzāk organisma pieradinošs pie jauniem apstākļiem. Mušmiru mikro devas manāmas izmaiņas rada pēc nedēļas, divām, kādam arī vairāk. Pēc izvēlētās mušmires veida, novērosiet,ka ikdienā mazāk nogurstat,labāk guļat, labāk jūtaties, ievērosiet izmaiņas personībā utt.
  • Jeb kādu mušmiru lietošana, sagatavošana un cita veida izvirtības ar to, vienmēr būs Jūsu pašu atbildība par sevi- tāpēc izvērtējiet nepieciešamību.
  • Neviena no mikro devās lietotajām mušmirēm nerada narkotisko vielu efektu- tās nerada pierašanu, nespēju atteikties no to lietošanas, pārtraukšanas efektu (laušana, drudzis u.t.t.) un citus narkotiskajām vielām atbilstošos efektus.
  • Lietojot mušmiri mikro devās, organismā var mazināties vērtīgo vielu saturs (vitamīni, minerālvielas u.t.t.), tas saistās ar organisma aktivitāti mušmires ietekmē, kas var palielināt vērtīgo elementu patēriņu.

Galvenie riski

Sarkanā un brūnā mušmire ir sēne, kura satur sevī indīgus elementus, taču tās nav nāvējoši bīstamas. Vai pareizāk nāvējošā deva ir pārlieku liela, lai to varētu sasniegt. Nāvējošai devai nepieciešams 10-15 kg svaigu sēņu, taču pēc 5 apēstās sēnes cepurītes vairumam cilvēku sāksies vemšana, kuru nodrošinās sēnē esošā ibotēnskābe. Protams, ar tām var saindēties, ne nāvējoši, bet saindēties var. Savādāk ir ar Pantēru mušmiri, ar kuru jāapietas jau piesardzīgāk. Būtībā Pantēru mušmire ir ekvivalenta sarkanajai mušmirei, kura lietota vienlaicīgi ar melno driģeni. Saindēšanās var būt dažāda spektra- caureja, vemšanas, halucinācijas, komatozs stāvoklis, pastiprināta siekalu izdale, sirds un nieru darbības traucējumi, dažādi psihozi stāvokļi, kā arī citas izpausmes. Bīstamākās izpausmes no mikro devu lietošanas, gadījumā ja Jums pret to ir hiperjūtība vai veiksmīgi pārdozējat, ir tas ko varat ar sevi izdarīt esot psihiski neadekvātā stāvoklī. No sarkanās, brūnās un pantēru mušmires saindēšanās letāli iznākumi nav reģistrēti jau ļoti sen un arī tie kuri tika reģistrēti pirms simts un vairāk gadu ir zem jautājuma zīmes. Nav garantijas, ka saindēšanās avots tika noteikts pareizi, kā arī netiek norādīts mirušo kopējais veselības stāvoklis līdz mušmiru apēšanai. Principā nav konkrētu pētījumu, kas nosaka mirušā nāves iemeslu, bet tiek, vienkārši, noteikts ka vainīga bija mušmire un ar to arī viss beidzas. Savukārt, letāli rezultāti mušmires ietekmē ir reģistrēti- tie ir dažāda veida, izdomu bagāti un Dārvina balvas cienīgi izgājieni, kuri 100% saistās ar makro devu lietošanu. Parasti, narkotiska efekta meklējumu rezultātā.

Ja, nealkstat pēc Dārvina balvas, tad vienīgais risks, ir būt 1 no 10 000, kuram ir hiperjūtība pret mušmirē esošām vielām. Letāls iznākums no mušmires nebūs, bet mazliet krāsainākas pāris stundas pieredzēsiet gan.

Ievākšana

  • Sarkanai mušmirei ievāc tikai cepurītes, jo lielākā vielu koncentrācija ir cepurītes miziņā un apmēram 2mm dziļumā zem tās; 
  • Sarkanai mušmirei ir jābūt nobriedušai, jaunas mušmires ārstnieciskam nolūkam parasti neievāc- tās kuras tikko izspraukušās no zemes;
  • Ievāc tikai stingras, veselas un netārpainas sēņu cepures.

Apstrāde

  • Žāvēšanu nodrošina sākotnēji līdz 50C un pabeidz žāvēšanu pie 70C-90C;
  • Sēnes maļ/sabirdina pārslās tikai pēc nepieciešamā daudzuma, pārējās uzglabāt slēgtā traukā- nemaltas. Sēnes, kuras nelietojam ieteicams pa porcijām uzglabāt vakuumā vai slēgtā traukā, tumšā/ vēsā vietā.

Ir interesants pētījums, kuru  vērts papētīt kaut vai, tikai tabulas:  Change in Ibotenic Acid and Muscimol Contents in Amanita muscaria during Drying, Storing or Cooking