Rievainā parmēlija ir daudzgadīga ķērpju suga no Parmeliaceae dzimtas, tā augstums vidēji ir 4-6cm, ar lapiņu pārklājumu, pelēki- zaļā krāsā, čirkains un skruļains. Šis ķērpis ir interesants un sarežģīts organisms, kurš sevī iekļauj zemo kārtu sēnes un aļģes.

Šīs ķērpis aug kā uz skujkokiem, tā arī uz lapu kokiem, retāk jau uz kādām nogāzēm vai akmeņiem, bet kā likums, labi apgaismotās vietās. Šis augs nav sevišķi prasīgs pret pamatni uz kuras augt, taču tas ir prasīgs pret vides piesārņojumu.

Ārstnieciskam nolūkam ķērpis tiek ievākts aprīļa beigās un maija sākumā. Izžāvētam ķērpim nav raksturīgas smaržas, taču jau tējā tas dos rūgteni- dedzinošu garšu un mazliet gļotainu sajūtu. Izžāvētu parmēliju var uzglabāt 3-4 gadus, nezaudējot tās bioloģiskās īpašības.

Kā atpazīt?

Rievainā parmēlija (Parmelia sulcata), līdzīgi kā zilganzaļā platismatija Platismatia glauca, atgādina pelēku apaļu saņurcītu lapu vai lupatiņu. Tuvāk paskatoties redzams, ka pelēkajām daivām ir savāda virsma. Visu virspusi klāj neregulārs tīklojums. Pa tīklojuma rievām laponis it kā viegli ielūzis, veidojot vafelei līdzīgu struktūru. Tie ir rievveida sorāļi – vietas, kurās attīstās sorēdijas. Šī “vafele” tad ir droša pazīme, lai atšķirtu rievaino parmēliju no platismatijas un hipogimnijas.

Ķīmiskais sastāvs

Parmēlijas ķīmiskais sastāvs ir unikāls. Šis ķērpis satur daudz usnīskābes un daudz C vitamīna. Sastāvā ir arī daudz miecvielas, ogļhidrātu. Parmēlijas polisaharīdos ir atrasts ķērpju krahmals- lihenīns, evenīns un izolihenīns. Nelielos daudzumos ir noteiktas arī olbaltumvielas, tauki un sveķi, tāpat arī kalcijs, kālijs, fosfors un pigmenti.

Farmokoloģiskās īpašības

Pateicoties usnīnskābei, C vitamīnam un miecvielu savienojumiem, augam piemīt spēcīgas baktericīdas, mīkstinošas, antiseptiskas, asins atjaunojošas un brūču dziedinošas īpašības. No šī auga tiek iegūts viens no spēcīgākiem antibiotiķiem (viens no pirmajiem Padomju savienībā)- preparāts “Binans” (usnīnskābes nātrija sāls), pat koncentrācijā 1:2 000 000 tam piemīt lieliskas baktericīdas īpašības, taču lielākās koncentrācijās lieliski tiek galā ar Tuberkulozes ierosinātājiem. Parmēlijā usnīskābe ir daudz lielākā koncentrācijā, kā tas ir Islandes cetrārijā. Parmēlija savas īpašības nezaudē daudzus gadus un ir noturīga pie temperatūras ietekmes- tai nav kaitējoša augsta temperatūra.

Parmēlijā esošās vielas iedarbojas iznīcinoši uz grampozitīvām un gramnegatīvām, kā arī skābju noturīgām baktērijām un daža veida sēnītēm.

Pielietojums tautas medicīnā

Tautas medicīnā rievoto parmēliju plaši pielieto tuberkulozes un ieilguša klepus ārstēšanai, kuņģa un zarna trakta infekciju ārstēšanai, tai skaitā arī asa kolīta gadījumos. Ar tās palīdzību ārstē arī 12-pirkstu zarnas un kuņģa čūlas, un toksisko dispepsiju.

Pateicoties augstam C vitamīna saturam, to nereti izmanto kā imunitātes pastiprinošu līdzekli. Parmēlija rada nomierinošu efektu, kā uz kuņģa- zarnu traktu, tā arī uz elpceļiem. Ārēji to lieto, lai koptu nedzīstošas un strutojošas brūces un čūlas. Aptur asiņošanu. Ievainojuma un griezuma gadījumos no parmēlijas gatavo spēcīgas koncentrācijas novārījumu un lieto komprešveidīgi tieši uz brūces. Otrā pasaules karā, rievaino parmēliju žāvēja, mala pulverī un jauca kopā ar vazelīnu- tālāk jau šādas vazelīna ziedes nonāca uz kaujas lauka mediķiem.

Mūsdienās, Vācijā, Japānā un Francijā rievaino parmēliju vēl aiz vien izmanto pulvera veidā, to jaucot klāt dažādiem miltveidīgiem produktiem. No tiem tālāk gatavojot ārstnieciskos ķīseļus, želejas un marmelādes, jo parmēlijai ir tendence uzbriest saskarsmē ar kārstu ūdeni un veidot biezu masu.

Dažas receptes un paskaidrojumi

Rievainās parmēlijas novārījums uz piena. Tuberkulozes un ieilguša klepus ārstēšanai.

Viena ēdamkarote ar kaudzi žāvētas rievotās parmēlijas, 0,5L piena.

Tiek sildīta uz ūdens pirts (trauks iekš trauka) 1 stundu, tālāk divas stundas nostādina. Tālāk nepieciešams izfiltrēt iegūto maisījumu. Pievienot 2 tējkarotes medu vai propolisa sīrupu. Lietot pa pus glāzei (100ml) 15-30 minūtes pirms ēšanas, 4-5 reizes dienā. Pēdējo devu lieto pirms miega.

Literatūrā ir arī aprakstīti gadījumi, kad ar šī dzēriena palīdzību lielās devās (3x augstāk minētās) ir izdevies ātri atbrīvoties no asā kolīta. Atlabšanai nepieciešamas bija 2 dienas.

Rievotās parmēlijas novārījums ūdenī.

1 ēdemkarote žāvētas parmēlijas;

300ml ūdens.

Tāpat vāra uz ūdens peldes, apmēram, 1 stundu, 2 stundas nostādina un izfiltrē (atdala biezumus). Lietot pirms ēšanas 3-4 reizes dienā pa 2 ēdamkarotēm. Lietošanas kurss tieši 30 dienas, pat ja paliek vieglāk ātrāk. Šādu novārījumu ieteicams glabāt ledusskapī ne ilgāk kā divas dienas.

Šādus novārījumus ietiecams lietot:

• Kā ēstgribas rosinošu un uzlabojošu līdzekli;
• Kolīta gadījumos, kurus pavada diarejas, vīrusa vai infekcijas radītu caureju gadījumos, dažādu kuņģa- zarnu trakta saslimšanas gadījumos (pat ja nav zināma diagnoze), 12- pirkstu zarnas čūlas un toksiskās dispepsijas gadījumā;
• Visa veida klepus ( ja ir piena nepanesamība var pievienot fenheļa vai anīsa sēklas);
• Bērniem no 6 līdz 14 gadiem visās receptēs ēdamkaroti aizstāt ar tējkaroti.

Parmēlijas novārījumu var lietot arī ārīgi:

• 2 ēdamkarotes malta ķērpja;
• 300ml ūdens.

Vāra uz lēnas uguns 10 minūtes, 30 minūtes nostādina un izmanto komprešu veidā uz nedzīstošām brūcēm vai čūlām. Šāds novārījums efektīvi arī iztīrīs brūces no sastrutojumiem.

Vazelīna ziede, lai ārstētu ilgi nedzīstošas brūces, čūlas un izgulējumus. Parasti izmanto attīrītu vazelīna ziedi, kuru maisa kopā ar parmēlijas pulveri, līdz iegūst sviestveidīgu masu. Uz nepieciešamās vietas klāj biezā slānī nosienot ar marli.

Kad parmēliju nedrīkst lietot?

Retas reizes rievotā parmēlija var izraisīt alerģisku reakciju- niezi vai nātreni. Viens no faktoriem varētu būt tās sastāvā esošā usnīskābe, pret kuru var būt kādam individuāla nepanesamība.

Ieteicams izvairīties no rievotās parmēlijas grūtniecības un zīdīšanas laikā (iekšķīgas lietošanas), jo nav zināma iedarbība. Nav ieteicama arī hipertoniķiem, vai lietot īpaši uzmanīgi.

Bērniem līdz 6 gadu vecumam rievotās parmēlijas novārījumus ieteicams lietot tikai nopietnu kaišu gadījumā, kad tā tik tiešām ir nepieciešama- taču devu noteikt vajadzētu fitoterapeitam.

Parmēlijas lietošana nekādā veidā neietekmēs transporta vadīšanas spēju vai iekārtu apkalpošanu. Pat nelielas pārdozēšanas neradīs blakus efektus.

Lasīt par ramalīnām->