Persiks ir neliels (3-5m) vasaras zaļš koks. Auga vainags plats līdz pat 6m diametrā, kas bieži veicina koka nolūšanu, augļu svara dēļ. Stumbra miza sarkanīgi brūna, zvīņaina. Lapas izstiepti lancetveida, izkārtotas pamīšus, viegli zobotas, smailu galu. Ziedi rozīgi. Ziedēšana sākas martā- aprīlī un ilgs 12 dienas. Ziedi parādās vienlaicīgi ar lapām vai pat pirms tām. Agrās šķirnes persiki pēc ziedēšanas augļus nobriedina 3 mēnešu laikā, vidēji agrās šķirnes 3-4 mēnešu laikā, vēlās šķirnes pēc 4-5 mēnešiem.

Auglis paliels, bumbveidīgas formas, samtaini apmatots kaulenis. Augļa mīkstums sulīgs, salds, aromātisks, balti zaļgans ar sārtumu. Kauls ciets, liels ar dziļi krokotu virsmu. Augļi spēj sasniegt pat 300gr.svaru, taču ir šķirnes arī ar mazākiem augļiem. Augļus koks sāk ražot 2-4 dzīves gadā.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto ziedus, lapas, augļus un sēklas.

Persika ziedus ievāc martā- aprīli, kad koks zied. Ievāc tikai sausā laikā. Uzglabā drogu vēdināmā tarā, ne ilgāk par diviem gadiem.

Sēklas atrodas kauliņu viducī. Lai tos izgūtu, kauliņus nākas salauzt. Iegūtās sēklas lieto svaigas vai žāvētas. Sēklas žāvē ēnā vai krāsnīs, nepārsniedzot 40C temperatūru. Tikai neaizmirstiet, ka sēklas veido bīstamus savienojumus.

Persika augļos ir cukurs (15%), šķiedrvielas (0.9%), olbaltumvielas (<0.9%), krāsvielas, organiskās skābes (vīnskābe, ābolskābe, citronskābe, hlorogēnskābe, hinīnskābe), mikroelementi (kalcijs, kālijs, magnijs, silīcijs, nātrijs, sērs, fosfors, alumīnijs, hlors, fluors u.c.). Augļos ir arī daudz vitamīnu B1, B2, B6, B15, A, C un E. Augļu ēteriskās eļļas sastāv no linalola esteriem- etiķskābes, skudrskābes, kaprilskābes un balderiānskābes.

Sēklās ir augu tauki (<57%), kuri sastāv no oleīnskābes, stearīnskābes, palmintskābes, sitosterīna; ēteriskā rūgtā eļļa (<0.7%), laetrils (B17). Glikozīds amigdalīns hidrolīzes ietekmē veido zilskābi, benzaldehīdu un glikozi.

Mizā ir atrasti flavonoīdi persikozīds un naringenīns.

Ārstnieciskā nozīme

Pēc pētījumu rezultātiem, polifenolas dabas preparāti no persika lapām paaugstina neitrofilu un makrofāgu fagocitāro aktivitāti, kas aktivizē antivielu izstrādi, palielina T- limfocītu skaitu, būtībā stimulē imūno sistēmu.

Parastā persika preparātiem piemīt antioksidanta īpašības, tie palīdz attīrīt organismu no brīvajiem radikāļiem, kuri veicina novecošanos.

Pētnieki arī ir noteikuši persika lapu pozitīvo ietekmi uz onkoslimniekiem. Lapu novārījumi uzlaboja pacientu stāvokli pēc ķīmijterpijām.

Populāro B17 vitamīnu jeb amigdalīnu, pētījumos noraidīja, kā efektīvu pretvēža līdzekli, turklāt tā lietošana nav perspektīva, tīri tāpēc, ka no tā veidojas stipri indīgs savienojums.

Eksperimentāli ir noteikta persiku preparātu efektivitāte arī ginekoloģijā. Lietojot tos 3-5 mēnešu laikā, zūd mastopātijas simptomi, adenomioze, kā arī normalizējas menstruālais cikls.

Persika preparāti paaugstina hemoglobīna saturu asinīs un ir noderīgs anēmijas gadījumā.

Izmantojot persiku sēklu eļļu, ir iegūti pozitīvi efekti, ārstējot priekšdziedzeri, tuberkulozi, disbakteriozi, konjunktivītu, parodontozi un stomatītu.

Persika augļos esošās sastāvdaļas mazina stresu, mazina toksīnu iedarbību, tādi stiprinot imūno sistēmu.

Tautas medicīnā (Āzija), lapu novārījumus izmanto, lai ārstētu reimatiskas un galvas sāpes, gremošanas trakta slimības, gastrītu un aizcietējumus. Lapām piemīt caureju veicinošas un urīna dzenošas īpašības. Lapu un ziedu novārījumus, un nostādinājumus izmanto cukura diabēta, nierakmeņu gadījumā un kā pret helmintu līdzekli. Ar sasmalcinātām lapām ārstē brūces un apdegumus. Ārīgi novārījumu izmanto vannās, lai ārstētu ekzēmu, kašķi, neirodermatītu, abscesus un furunkulus.

Persiku eļļu izmanto, lai ārstētu dažādas ādas slimības un mutes dobuma iekaisumu. Eļļa spēj palīdzēt arī haimorīta un konjunktivīta gadījumā.

Persika augļi lieti noderēs cilvēkiem, kuri sirgst ar enterokolītu, gastrītu un aknu slimībām. Pateicoties, kālija saturam augļa mīkstumā, tie būs noderīgi arī sirds slimniekiem.

Senatnē koka mizas un sēklu novārījumus, izmantoja lai ārstētu no drudža, hroniska bronhīta, gripas, astmas un saaukstēšanās.

Nav ieteicams lietot

Persika augļus nepieciešams lietot uzmanīgi, ja ir tendence uz alerģijām. Tāpat arī augļus nebūtu vēlams lietot gadījumos, ja asinīs ir paaugstināts cukura līmenis. Grūtniecības laikā nav vēlams lietot persika nostādinājumus un novārījumus, tāpat arī uzmanīgi jālieto tā augļus.

Dodot persika augļus bērniem, svarīgi, tos iepriekš nomizot- miza ir galvenais alerģijas cēlonis. Ja, izlemjat dot persikus mazuļiem, tad ne vairāk par 1 augli, pāris dienu laikā, ja iepriekš nav novērota alerģija. Tāpat arī no persikiem jāizvairās laktācijas periodā.

Neaizmirstam, ka sēklās ir amigdalīns, kurš hidrolizācijas rezultātā rada bīstamu savienojumu- zilskābi.

Lasīt par parasto pīlādzi->