Rietumu tūja ir mūžzaļš koks, 12-15 (retāk 18) m augstumā. Miza pelēcīgi- brūna, biežāk tumši brūna. Lapas izkārtotas pretēji, mazas, zvīņveidīgas, piespiestas pie plakaniem zariem, jauniem dzinumiem adatveida. Vairojas ar sēklām. Vīrišķie čiekuriņi dzeltenīgi, apaļīgi, sēdoši, izvietoti pazarēs; sievišķie čiekuriņi gaiši zaļi, ovāli- olformas, izvietoti uz aplapoto dzinumu galiem. Nobrieduši čiekuriņi (12mm garumā), gaiši brūni vai brūni- tumši brūni, atliekti uz leju, ādainās koksnainās zvīņas klājas cita uz citu. Čiekuriņi nobriest pirmajā gadā, zvīņas atveras un sēklas ar diviem spārniem atbrīvojas. Apputeksnēšanās laiks aprīlis- maijs.

Ar ārstniecisku nolūku izmanto svaigus vai izžāvētus jaunos, aplapotos dzinumus. Ievāc dzinumus ar zvīņveida lapām aprīlī- maijā. Augu žāvē ēnā. Uzglabā drogu papīra maisos vai kastēs. Ievācot drogu der būt uzmanīgam, jo koka sula var radīt apdegumus.

Rietumu tūjas ķīmiskais saturs ir pētīts maz. Tajā ir ēteriskā eļļa, miecvielas, sveķvielas, aromadendrīnu, taksifolīnu, pinipikrīnu, pinēnu, tuiīnu. Atrasti arī seskviterpēni, flavonoīdi un citi bioloģiski aktīvie savienojumi.

Ārstnieciskā nozīme

Rietumu tūjai piemīt daudz ārstniecisko īpašību, piemēram, dermatoloģiskas, pret helmintu, citostatiskas, pretvīrusa, pret alerģiskas, tonizējošas, spēcinošas, atkrēpošanu veicinošas, pretiekaisuma, asiņošu apturošas, antimikrobas, brūču dziedējošas, sviedru dzenošas u.c. Ēteriskās eļļas labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu pēc pastiprinātiem stresiem, stiprina imunitāti, regulē vielmaiņas procesus. Rietumu tūjas lapās esošās ēteriskās eļļas pastiprina libido un ir iekļauta, daudzu afrodīziju sastāvā. To iesaka lietot vīriešu nespēka novēršanai, kā arī sieviešu frigiditātes mazināšanai. Bez šīm īpašībām, rietumu tūjai piemīt arī fitoncīdas īpašības.

Rietuma tūju tautas medicīnā lieto visnotaļ plaši. Preparāti (novārījumi un nostādinājumi) ir ieteicami nieru, aknu, metabolisko artrītu, osteohondrozes, cistīta, uretrīta, hroniska prostatīta, priekšdziedzera adenomas ārstēšanai.

Tautas medicīnā rietumu tūja ir spēcīgs pret helmintu līdzeklis, īpaši cērmju invāzijas gadījumā. Tas noder kā pret audzēju līdzeklis, jaunveidojumu gadījumā. Rietumas tūjas preparātus lieto iekšķīgi (ar lielu pietāti) alerģisku ādas reakciju gadījumā, psoriāzes, sarkanā kašķa, vilkēdes, sklerodermijas, ādas vīrusu infekcijas, pūtīšu, niezes un matu zaudēšanas gadījumā.

Tautas medicīnā rietumu tūju lieto, lai skalotu galvas ādu iekaisuma ārstēšanai. Šo nostādinājumu izmanto arī aplikācijās, lai ārstētu ādu no sarkanās vilkēdes. Rietumu tūjas dzinumus vai pulveri no tiem izmanto, lai ārstētu tulznas un atbrīvotos no karpām.

Nav ieteicams lietot

Rietumu tūja ir indīgs augs, tāpēc tā lietošana ir visnotaļ ierobežota. Pārdozējot iespējami krampji un drudzis. Augu nedrīkst lietot grūtnieces, barojošās māmmiņas, bērni, kā arī cilvēki ar epilepsiju un smagām nieru slimībām.

Kosmētiskā nozīme

Pateicoties Rietumu tūjai piemītošās, spēcīgās antiseptiskās īpašības, to plaši pielieto dermatoloģijā, lai ārstētu dažādas ādas slimības, piemēram, sikozi, pūtītes, psoriāzi, ekzematozo niezi un lai atbrīvotos no ādas karpām.

Šodienas kosmetoloģijā tūjas lapas izmanto, kā nostādinājumus un novārījumus, SPA salonos, lai skalotu sejas un kakla ādu. Regulāri lietojot šos novārījumus un nostādinājumus āda kļūst elastīgāka un samtaināka.

Lasīt par vilkābeli ->