Lielās dzērvenes nosaukums cēlies no grieķu valodas “oxys”- ass, skābs; “coccus”- bumbveida, tieši tulkojot būtu skābā bumba.

Mūžzaļš augs, ar nelieliem koksnainiem stublājiem, kuri mēdz izstiepties 50-70cm gari, ar nelieliem, piepaceltiem ziedkopu dzinumiem. Lapas ir sīkas 5-10mm, biezas, tumši zaļas augšpusē, apakšpusē pelēcīgas  no daudzo vasku klātbūtnes. Lapas olas formas.

Ziedi divdzimuma, rozīgi, uz garām ziedu kājām, ziedkopā pa 2-4 ziediem. Auglis - apaļa līdz iegarena (Ø 1-1.8 cm), sarkana oga. Zied maijā- jūnijā. Ogas nogatavojas septembrī- oktobrī.

Ārstniecības nolūkā izmanto pieaugušas ogas. Ievāc tās vēlā rudenī, parasti pēc pirmajām salnām vai agrā pavasarī. Pavasarī ievāktās ogas ir daudz garšīgākas, kā rudens ogas, jo tajās uzkrājas ievērojami vairāk citronskābes, taču zūd praktiski visi vitamīni. Rudenī ievāktas ogas uzglabājamas svaigas 1-2 gadus. Septembrī ogas ir mazliet cietākas, taču uzglabājot tās nobriest un kļūst mīkstākas. Ogas, kuras skāris jau sals ir jāturpina uzglabāt temperatūrā ap 0C. Iemērktas ogas vājā cukura sīrupa nesabojāsies visu ziemu.

Smarža ogām, kā tāda nav, bet garša skābena.

Lielās dzērvenes ogas satur organiskās skābes (citronskābi līdz 2.8%, benzoskābi līdz 0.04%, alfa-ketoglutāra, hinna, ābolu, oleanola, ursolskābi), fenola karbonātskābes, cukurus (2.6-5.0%), īpaši glikozi un fruktozi, pektīna un krāsvielas, vakcinīna glikozīdi, flavonoīdi, karotīns, ēteriskās eļļas, miecvielas, fitoncīdi, pigmenti un makro- mikro elementi(dzelzs, mangāns, fosfors, kālijs, kalcijs, cinks, sudrabs, hroms, kobalts, jods u.c.). Dzērvenes ir bagātas ar vitamīniem P un C (20mg%), B1, B2, B5, B6, PP, kā arī dzērvenes ir lielisks K1 (fillohinona) avots.

Lielajās dzērvenēs ir atrasts arī betanīns un bioflavonoīdi: antociāni, leikoantociāni, katehīns, flvaonoli un fenoskābes.

Ārstnieciskā nozīme

Medicīnā dzērveni pielieto, kā drudža mazinošu, pretmikrobu, pretiekaisumu, pret cingas, urīndzenošu, insekticīdu un slāpju remdējošu līdzekli.

Stimulē aizkuņģa dziedzera sekrēciju, pastiprina zarnu trakta perestaltiku, izvada no organisma šlakvielas un toksiksās vielas.  Ir pētījumi, kas nosaka arī ka dzērvenēs ir daudz proantocīdi, kas samazina E.coli tipa baktērijām nostiprināties urīnvadā. Tādi mazinot iekaisuma iespējamību. Dzērveņu sula ir dabīgs antioksidantu avots.

Tautas medicīnā izsens dzērvene tiek pielietota, kā drudža mazinošs un slāpes veldzējošs līdzeklis, saaukstēšanās, angīnas, bronhīta, reimatisma, malārijas, iekaisuma slimību, ar augstas temperatūras klātesamību. Dzērvene veicina temperatūras mazināšanos, ogas veiksmīgi var izmantot klepus gadījumā, pirms tam tās nostādinot medū vai sīrupā.

Dzērvenes arī izmanto vielmaiņas problēmu, hipertonijas slimības, gastrīta (ar zemu skābumu), aizkuņģa dziedzera iekaisuma, urīna izvades sistēmas un nieru slimību, anēmijas, aterosklerozes, galvas sāpju, plaušu tuberkulozes, tromboflebīta, glaukomas, drudža, ādas slimību ārstēšanā.

Dzērveni kā imunitāti stiprinošu līdzekli un vitamīnu avotu, plaši pielieto vēža slimniekiem. Ar ūdeni aplietas dzērvenes ogas iesaka nieru un urīnpūšļa slimību, kuņģa sekrēcijas nepietiekamības, glaukomas, Addisona slimības, anēmijas ārstēšanai. Kā arī nierakmeņu profilaktiskai ārstēšanai.

Dzērvenes cukurā ir noderīgas hipertoniskās slimības, vaskulīta, vitilīgo, plikpaurības, psoriāzas un nātrenes ārstēšanai.

Tautas medicīnā dzērvenes plaši pielieto arī ārēji. Ziedei no dzērvenēm piemīt pretiekaisuma un antiseptiskas īpašības, izmanto dažādu ādas slimību gadījumā. Džervenes medū ir sen zināms līdzeklis varikozo vēnu apstrādei. Ar dzērvenēm var kopt arī asiņojošas smaganas.

Dzērvenes var arī saberzt putriņā un smērēt ilgi nedzīstošas brūces un ekzēmas. Dziednieciskos nolūkos lieto arī dzērvenes zāli, to rekomendē ārīgi vannās- reimatisma, sāļu nogulsnēšanās gadījumos, kakla skalošanai un dažu ginekoloģisku slimību ārstēšanai.

Sāļu nogulsnēšanās un reimatisma gadījumā, kārstu dzērvenes augu novārījumu dzer pēc pirts procedūrā.

Nav ieteicams lietot

Lielās dzērvenes lietošanas ierobežojumu nav! To nebūtu ieteicams lietot, ja pret šo augu ir alerģija. Kā arī ja ir paaugstināta kuņģa skābe vai kādi hroniski kuņģa iekaisumi.

Lasīt par klinšu kauleni ->