LAT
 |  |  |  |  |
 |  |
- Angliski: Knapweed
- Vāciski: Flockenblume
- Zviedru: klint
- Igauņu: jumikas
- Lietuviešu: bajorė
- Krievu: василек
Cilvēki, labāk zina, ka ārstniecībā izmanto zilo
rudzupuķi, taču dzelzenes ir piemirstas, taču velti, arī tās ir ļoti noderīgas
un viegli ievācamas. Iedarbības ziņā tās ir līdzīgas, tikai dzelzenes ir biežāk
sastopamas!
Latvijā visnotaļ bieži ir sastopamas divas
dzelzenes- pļavas un lielā. Tie ir daudzgadīgi augi, kuri ir sastopami pļavās,
lauku malās, ceļmalās, krūmājos un mežmalās. Augi augumā vidēji izaug 60-100cm.
Pļavas dzelzenei stublājs ir stāvs, rievots,
graudains, lapas lancetveidīgas, veselām malām, zemākās stipri zobotas. Pa
vienai ziedkopai stublāja galā, rozīgi- violetā krāsā. Zied visu vasaru.
Lielās dzelzenes stublāji stāvi, nereti izaug līdz
125cm, augšdaļā sazaroti, rievoti. Stublāja lapas divreizšķēltas ar
līnij-lanceta laukumiem. Ziedkopas tumši sarkanas vai violetas, kauslapas
praktiski melnas. Zied visu vasaru.
Abi augi ir vērtīgi medus augi. Ārstnieciskam
nolūkam pielieto visas auga daļas.
Abus augus ievāc visu ziedēšanas periodu. Saknes
ievāc vēlā rudenī. Ārstnieciskam nolūkam izmanto gan svaigu, gan žāvētu augu.
Dzelzeni žāvē noslēptu no tiešiem saules stariem, labi vēdināmās telpās vai
piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 50C temperatūru. Augu uzglabā noslēgtā
stikla vai koka traukā. Drogu var uzglabāt 2 gadus.
Lai cik dīvaini tas nebūtu, šis ārstniecības augs,
kaut arī sastopams visur ir maz pētīts un tā ķīmiskais sastāvs ir samērā maz
zināms. Ir zinās, ka augs ir lielisks miecvielu avots, tas satur
ksanto-glikozīdu centauriņu un askorbīnskābi, sēklās ir ēteriskā eļļa.
Šos augus cenšas parasti iznīcināt, ja tas aug
ganībās, jo tas padara govs pienu nelietojamu.
Ārstnieciskā nozīme
Oficiālajā medicīnā šo augu neizmanto, tas ir
populārs tikai tautas medicīnā. Tautas medicīnā tas ir guvis samērā lielu
iedarbības sfēru. No tā pagatavotiem preparātiem piemīt urīna dzenošas, žulti
dzenošas, atsāpinošas, pretiekaisuma un spēcinošas īpašības. Izmanto to kuņģa,
galvas sāpju, dzeltenās kaites, tūskas un nieru slimību ārstēšanai. Ar dzelzeni
var veicināt aizturētu mēnešreižu atjaunošanos.
Sastiepumu gadījumā no šī auga taisa kompreses, no
svaigi nogrieztām auga virszemes daļām, tās noplaucē, siltas liek uz sastiepumu
un notin ar marli.
Sirds- asinsvadu slimību, nieru un saaukstēšanās
gadījumā pielieto nostādinājumu. Kuru pagatavot ir vienkārši: 2 tējkarotes sausa
auga, aplej ar verdošu ūdeni, nostādina pāris stundas, atdala biezumus un lieto
pa ēdamkarotei 3 reizes dienā, pāris minūtes pirms ēšanas. Šādu nostādinājumu
var lietot arī caurejas gadījumā!
Dzelzeni var pielietot arī, lai koptu acis, tas
palīdzēs cīnīties ar pampumu. Vienu tējkaroti ziedu, aplej ar glāzi 90C ūdeni,
ļauj tam atdzist līdz istabas temperatūrai. Samitrina tajā vates tamponiņus un
liek uz acīm. Procedūras ilgums 20 minūtes.