Cepurīte 5-8cm augumā un līdz 8cm diametrā, dzeltenīgi rūsgana, dzeltenīgi brūna, gaiši brūna, pelēcīga, pelēcīgi brūna (apkalstot un paliekot veca, tā paliek tumšāka). Sēnes cepurīte ir apaļa vai olformas, dobja un gar maliņu pieaugusi pie kātiņa. Cepurītes virsma krokota, šūnaina. Mīkstums vaskots, balts, maigs, trausls, ar patīkamu aromātu un smaržu.

Kājiņa 3-9cm augsta, 1-3cm diametrā, doba (dobums kopīgs ar cepurīti), cilindriska, lejas daļā mazliet paplašināta, bālgana, dzeltenīga vai brūngana, nereti ar vertikālām dzīslām pie pamatnes.

Sastopama dažāda tipa mežos, pūstošā augsnē, bieži degumos, smilšainās un sūnainās vietās, mežmalās, ceļmalās, grāvju nogāzēs un izcirtumos. Parastais lāčpurns parādās aprīlī un to var sastapt līdz pat jūnijam. Retos gadījumos, ja ir silts rudens, spēj parādīties atkārtoti septembrī- oktobrī.

Latvijā nereti parasto lāčpurnu dēvē par murķeli, attiecīgi, pēc tā latīniskā nosaukuma. No šī nosaukuma ir ieteicams atbrīvoties savā apziņā un izmantot tikai tā pareizo nosaukumu, jo nereti ar murķeli cilvēki apzīmē arī parasto bisīti! Rezultātā var sanākt pārpratumi un indīgu sēņu saēšanās.

Parastais lāčpurns ir sēne ar bagātu ķīmisko sastāvu, tas īpaši attiecas uz mikroelementiem: Ag, Al, As, B, Ca, Cd, Cr, Cu, Fe, Ga, K, Li, Mg, Mn, Na, Ni, P, Pb, Se, Sr и Zn.

Parasto lāčpurnu ārstnieciskās īpašības saistās ar to sastāvā esošiem, varētu pat teikt retiem, polisaharīdiem (galaktomanāni, glikoze, ramnoze, n-acetil-glikozamīni). Šie savienojumi uzlabo vielmaiņas procesus redzes aparātā, stiprina redzes muskuli, palīdz aizsargāt acs kristāliņu no “saduļķošanās”. Pateicoties šīm īpašībām parastā lāčpurna ekstraktus izmanto, lai cīnītos pret kataraktu, glaukomu, tuvredzību un tālredzību. Kā arī šīs sēnes preparāti lieti noder cilvēkiem, kuru ikdiena saistās ar lielu slodzi redzei, piemēram, ilgstošs darbs ar datoru.

Kam gan vēl var izmantot parastos lāčpurnus?

Lai :

• Palielinātu kuņģa sulas daudzumu un palielinātu metabolismu;
• Aktivizētu insulīna izdali;
• Stabilizētu asinsspiedienu;
• Uzlabotu vielmaiņu šūnās un audos;
• Pastiprinātu asinsriti, toksīnu un šlakvielu izvadi no organisma;
• Pastiprinātu laktāciju;
• Atjaunotu vestibulārā aparāta darbību;
• Normalizētu ūdens- sāļu līdzsvaru;
• Samazinātu toksikozi;
• Uzlabotu galvas smadzeņu darbību.
• Samazinātu iekaisumu procesus muskuļu un skriemeļu audos.
• Palielinātu krēpu izvadi!

Parastos lāčpurnus izmanto arī ārīgi. Gatavo dažādus preparātus, ar kuru palīdzību ārstē locītavu slimības.

Parastos lāčpurnus nedrīkst lietot:

• Aizkuņģa dziedzera slimību gadījumā (pankreatīts, pankreonekroze, cista);
• Akūtas gremošanas trakta pataloģijas ( čūlas, gastrīts, duodenīts);
• Aknu slimības (hepatīts, aknu mazspēja);
• Samazināta asinsrece:
• Vecums līdz 5 gadiem;
• Individuāla nepanesamība.

Īpašā piebilde, kas noderēs!

Parastos lāčpurnus žāvē tikai un vienīgi svaigā gaisā, bez piespiedu žāvēšanas! Kopējais žāvēšanas process aizņems 90 dienas un ne mazāk. Protams, sēnes izžūs ātrāk, bet tās turpinās vēdināties 90 dienas. Tām izžūstot, sakrāmēsiet tās elpojošā tarā (kartona kaste, auduma maiss u.t.m.l.) un noliksiet sausā vietā. Pēc 90 dienām var berzt pulverī un gatavot sev vēlamos ekstraktus vai lietot pulvera veidā.

Žāvētus parastos lāčpurnus varat uzglabāt līdz 3 gadiem.

Lasīt par kara milneni->