Austeru sānauses cepurīte izaug līdz 20cm diametrā, novirzīta uz sānu, pusapaļa, mēles veidīga vai nierformas, jauniem augļķermeņiem mala ierotīta uz iekšpusi, gaļīga ar gludu cepurītes virsmu. Visbiežāk, sastopama pelēkā krāsā, taču tā mēdz būt krāsas toņos no izteikti baltas līdz violeti brūnai. Īpaši tumšā krāsā aug austeru sānauses uz skujkokiem, kā arī vēlā rudenī vai ziemā. Augļķermeņa mīkstums balts, ar patīkamu smaržu un garšu. Lapiņas iestiepjas uz sēnes kāta, retas, biezas, baltas- augļķermenim kļūstot vecam, tās dzeltē. Kāts īss, līdz 4-5cm un diametrā 2-3cm, ekscentriska vai sāniska, stingra līdz pat cietai, pie pamatnes sašaurināta un mataina.

Sastopama mežos cauru gadu, taču lielākās ražas var sastapt vasaras beigās un līdz pat ziemas sākumam. Bieži to var sastapt periodā, kad laukā ir bijusi jau pirmā salna, līdz jau pilnvērtīgai ziemai, ja tāda iestājas. Pats to, visbiežāk, esmu sastapis sākot no novembra līdz pat janvārim (Liepājas klimatā). Sēnes augļķermenis izdzīvo pat nopietnas salnas, sastingstot un atkūstot turpina augt. Nereti, to var ievākt arī jau apsalušu.

Austeru sānause parasti izvēlas mirušus lapkokus un celmus, bet ir sastopama arī uz kritušiem kokiem un to daļām, kā arī retāk, bet uz skujkokiem un sveķus saturošajiem arī- parasti šos eksemplārus var sastapt vēlā rudenī uz kritušām eglēm vai priedēm, savukārt, pilsētās uz balzāmapsēm.

No ārstnieciskā viedokļa austeru sānause ir fantastiska sēne. To izmanto kā diētisku produktu, jo tai ir tikai ~40kcal un daudz vērtīgu elementu, kas nepieciešami cilvēka pilnvērtīgai eksistencei. Tajā ir 15-25% olbaltumvielas, aminoskābes, tai skaitā neaizstājamās (valīns, izoleicīns, leicīns, lizīns, metionīns, treonīns, triptofāns, fenilalanīns). Austeru sānause pārspēj visas dārzeņu kultūras, neskaitot pākšaugus un ir salīdzināma ar gaļas produktiem. Austeru sānauses olbaltumvielas labi absorbējas mūsu organismā, pēc termiskas apstrādes tas ir līdz 70%- līdzvērtīgi rupjmaizei. Austeru sānausē nav liels daudzums tauku (~2mg uz 100gr.sausas masas), 70% no tām ir polinepiesātinātās taukskābes, kuras mazina iespēju attīstīties aterosklerozei, mazina triglicerīdu un holesterīna saturu asinīs.

Austeru sānause ir dabīgs stanīnu (lovastanīna) avots, kas inhibē holesterīna sintēzi. Ap 70% sausa augļķermeņa masas sastāv no ogļhidrātiem, ap 20% viegli uzņemamie (glikoze, fruktoze, saharoze). No austeru sānauses augļķermeņiem izgūtie beta glikāni (lentināns), ir apveltīts ar spēcīgu pretaudzēju un imunomodulējošu aktivitāti. Mannīts un hitīns, kurš atrodas šūnās ir efektīvs toksīnu sorbents.

Austeru sānausē ir atrastas minerālvielas, kā kālijs, fosfors, dzelzs, kalcijs, kobalts, selēns, cinks, varš un citi elementi mazākos daudzumos.

Austeru sānause pārspēj gaļas produktus, dārzeņus un augļus pēc tajos esošajiem ūdenī un taukos šķīstošajiem vitamīniem. Tajās ir viss B grupas vitamīnu komplekss, askorbīnskābe, PP vitamīns (5-10x vairāk, kā augļos), D2, E un citi.

Sēnes augļķermeņu ūdens ekstraktam piemīt izteikts citotoksiskums, kas ietekmē apoptozi, turklāt iznīcinoši iedarbojas uz HIV vīrusa skartām šūnām.

Austeru sānauses metanola ekstrakts iedarbojas antioksidanti ( atbrīvo organismu no brīvajiem radikāliem un dzelzs pārsātinātības), kā arī DNS saišu aizsargājoši.

Tautas medicīnā sēne tiek izmantota, kā pretaudzēja, pretvīrusu, antibakteriāls un pret diabētisks līdzeklis. Nereti tā tiek pielietota, līdzvērtīgi tonikam, pret sirds- asinsvadu un nervu slimībām. Ir zināms, ka ar tās palīdzību ārstē lumbago, sāpes cīpslās un hipertoniju.

Lai arī austeru sānause ir uzskatāma par drošu sēni gan uzturā, gan ārstniecībā arī tā var radīt blaknes, līdzvērtīgi citām sēnēm. Tās ietekmē var rasties gremošanas traucējumi. Der arī zināt, ka līdzvērtīgi citām sēnēm, austeru sānause no gaisa un augsnes var sevī uzkrāt dažādus smagos metāla sāļus un radioaktīvus elementus- tāpēc vienmēr ir jāizvēlas vietu, kurā ielasāt šīs sēnes. Protams, ar sēnēm praktiski nekad neārstē bērnus un grūtnieces. Pareizāk teikt, neviens šo morāles normu nepārkāpj un pat nemēģina notestēt uz bērniem vai grūtniecēm, kā dabas veltes varētu ietekmēt to veselību.