• angliski: drug hedge Hyssop
• vāciski: Gottes-Gnadenkraut
• zviedru: jordgalla
• igauņu: mürgine ohulill
• lietuviešu: vaistinė raitinytė
• krievu: авран лекарственный

Ārstniecības rūgtene ir daudzgadīgs lakstaugs, kurš mēdz izaug līdz 50cm augumā. Stāvais stublājs pamatnē ir sarkani- violets, augšpusē četršķautņains. Saknenis ložņājošs, posmots, klāts ar reducētām lapām- brūnām zvīņām. Lapas izkārtotas pretēji, ieskaujošas vai sēdošas, zemākās veselmalu, trulas, augšējās- smailas, zobotas gar malu, sasniedz 6cm garumā un 1,5cm platumā. Ziedi izvietoti lapu pazarēs, balti vai rozīgi dzelteni, divdzimuma. Auglis- daudzsēklu kārbiņa ar divām ligzdām. Sēklas brūnas, maziņas, trīsšķautņu.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto rūgtenes lakstus, tautas medicīnā, reti, bet izmanto arī saknes. Auga lakstus ievāc pavasarī, līdz ziedēšanai, kura rārstniecības rūgtenei sākas jūnijā un turpinās līdz septembrim. Lakstus žāvē, tos izklājot plāni uz sietiem, labi vēdināmā telpā, vai arī ārā, novietojot augus ēnā.

Gatava droga ir zaļa un bez specifiska aromāta, garša tai ir nepatīkama- rūgta, mazliet savelkoša. Drogu uzglabā līdz 3 gadiem, kokvilnas maisos.

Saknes rok rudenī, kad augs jau ir noziedējis.

Ārstniecības rūgtenes lakstos ir atrasti indīgie sirds glikozīdi graciozīdi, precīzāk, graciolīns un graciotoksīns, kā arī ne mazāk indīgais kukur- bitacīna glikozīds elatericīds, saponīni, alkaloīdi, miecvielas, ēteriskās eļļas un augu tauki, ābolskābe, betulīnskābe, graciolīnskābe, flavonoīdi, sveķi un rūgtvielas.

Ārstnieciskā nozīme

Šo augu lietot kā kardiotonisku līdzekli un tas pamatojas ar tajā esošajiem sirds glikozīdiem, kuri pēc savas iedarbības ir līdzvērtīgi uzpirkstītes glikozīdiem. Tas ir rūgtais un indīgais graciozīds, kurš hidrolīzes rezultātā sadalās glikozē, graciogenīnā un graciotoksīnā.. Auga spirta izvilkums var tikt lietots sirds mazspējas gadījumā (dr. S.A.Tomilina eksperimenti 1949g.), taču ir arī daudz efektīvāki līdzekļi. Svarīgi lietot šo līdzekli kopā ar augiem, kuri pārklāj gremošanas traktu ar gļotvielām- tādi aizsargājot to no iekaisuma.

Tautas medicīnā žāvētu un maltu ārstniecības rūgteni lieto, kā caurejas līdzekli, bet svaigu liek uz asins izplūdumiem, sasitumiem, vecām čūlām, ārstē ar to izsitumus un podagru.

Ārstniecības rūgtenes ūdens nostādinājumu lieto dzeltenās kaites, drudža, tūskas, sirds radītas tūskas, ascīta, aritmijas, aknu slimību, hemoroīdu, vēnu paplašināšanas , traucētu mēnešreižu, astmas un urīnpūšļa papilomas gadījumā.

Spēcīgākā koncentrācijā augam ir arī pret helmintu iedarbība, īpaši spēcīgs tas ir pret pundura lenteni un askarīdām.

Ir zintnieki, kuri iesaka šī auga novārījumus lietot, lai atmestu smēķēšanu. Ārīgi novārījumu un aplikācijas no žāvētas ārstniecības rūgtenes lieto pret reimatismu, sāpēm locītavās, ādas niezes, strutojošām brūcēm, neirodermatītu, hroniskām čūlām, kašķi un ekzēmām.

Vīriešiem

Ārstniecības rūgtene ir sens tautas medicīnas līdzeklis, kuru pielieto vīriešu dzimuma nespēka gadījumā. Kopā ar citiem augiem, maisījumos to lieto, lai pastiprinātu dzimumspēju. Turklāt šīs augs rada nepatiku pret tabakas pīpēšanu.

Augs ir indīgs, tāpēc ir jāievēro tā lietošanas devas.

Nav ieteicams lietot

Ārstniecības rūgtene ir indīgs augs un to nebūtu vēlams lietot nekontrolēti, bet gan noteikt precīzu dozāciju. Saindēšanās simptomi- spēcīga siekalu izdale, slikta dūša, vemšana, galvas reiboņi, caureja, spēcīgas kolikas. Stipras saindēšanās gadījumā krampji, sirds darbības traucējumi un kolaps.

Šādas saindēšanās sekas var būt smagi nieru bojājumi. Lietojot spirta izvilkumu, mēdz parādīties blaknes- acu jūtība, īpaši pret zaļo spektru; pārsniedzot devu var rasties pilnīga zaļā spektra neuztveršana.

Saprotams, ka ārstniecības rūgteni nekādā formā nevar lietot grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī to nevar lieto, lai ārstētu bērnus. Augs nav vēlams erozīva gastrīta, zarnu iekaisuma, kolīta vai enterokolīta, žults akmeņu, kuņģa čūlas vai zarnu čūlu, nieru mazspējas gadījumā.

Lasīt par rūtu smaržīgo ->