LAT
 |  |  |   |   |
  |  |
Saulkrēsliņi ir daudzgadīgi lakstaugi ar īsu un resnu
sakneni, stāvu stublāju 40-150cm. Augi ir kaili. Lapas tikai uz stublāja,
lielas, maz, bez pielapēm, dalītas divās vai trijās daļas, uz īsiem lapu
kātiem, pie pamatnes paplašinātas.
Lapu plātnes pēc aprisēm pareizas, trīstūrformas, 10-30cm
garas un platas. Ziedkopas- dažādas: piramidiālas, čemurveida, ķekarveida un arī
daudzziedu skaras. Ziedi vienkārši, pareizi, rozā, dzeltenīgi, spilgti violeti-
ceriņkrāsas, balti, maziņi (<1cm diametrā). Auglis- salikts riekstiņš. Zied
jūnijā- augustā.
Ārstnieciskām vajadzībām izmanto sakneni un auga virszemes
daļu. Lapas un ziedus ievāc auga ziedēšanas laikā (jūnijā- jūlijā), griežot
aplapoto auga daļu (stublāja augšpuse 30-35cm). Sasien nelielās buntēs un kar
žāvēties, vai klāj plānā slāni uz žāvēšanas sietiem, ieteicams žāvēt dabīgos,
no saules aizsargātos un labi vēdināmos apstākļos. Izžuvusi droga saglabā zaļu
krāsu un sastāv no aplapotiem stublājiem ar ziediem un nereti augļiem. Drogai
ir vājš aromāts un rūgta garša. Uzglabā līdz 2 gadiem.
Saknes rok rudenī, septembrī un oktobrī. Saknes uzglabā
maisos ne ilgāk par 3 gadiem. Atļauts žāvēt piespiedu žāvētājos nepārsniedzot
45C.
Saulkrēsliņi, tāpat, kā citi gundegu dzimtas augi, satur
indīgos alkaloīdus (berberīns, talfetidīns, talmīns, talmidīns, talikrīns u.c.)
un glikozīdus. Augā atrasti arī fitoncīdi, saponīni, kumarīni, miecvielas,
flavonoīdi, fenolkarbonātskābes (n-kumārskābe, sinapskābe, kafijskābe,
ferulskābe), kempferols, kvercetīns, ēteriskā eļļa, litijs. Turklāt lapās ir
arī askorbīnskābe, saknēs steroīdi un augļos- augu tauki.
Ārstnieciskā nozīme
Saulkrēsliņiem piemīt visnotaļ plašs ārstnieciskais
iedarbības spektrs, tas ir baktericīda, pret audzēju, urīna dzenoša, žulti
dzenoša, caureju veicinoša, pretiekaisuma, brūču dziedējoša un spēcinoša
iedarbība.
Augs sevī uzkrāj litiju, tas ir elements, kuram ir liela
loma nervu sistēmas regulēšanas procesos. Saulkrēsliņos esošie alkaloīdi
iedarbojas dažādi, piemēram talmīns iedarbojas nomācoši uz CNS, rada gludās
muskulatūras atslābumu, ievērojami mazina arteriālo asinsspiedienu; berberīns
nomāc šūnu dalīšanos, turklāt rada terapeitisku efektu, ārstējot leišmaniozi un
malāriju.
Auga spirta izvilkums iedarbojas izteikti asinsvadu
paplašinoši un mazina arteriālo asinsspiedienu.
Tautas medicīnā saulkrēsliņi tiek izmantoti ziedēs,
novārījumos, nostādinājumos, izvilkumos un pulvera veidā, lai ārstētu dažādas
slimības. Saulkrēsliņa preparāti iedarbojas, kā pret vemšanas, pret tūskas,
stiprinoši un sirdsdarbību atbalstoši. To izmanto gremošanas trakta slimību,
galvas sāpju, saaukstēšanās slimību un citu slimību ārstēšanai.
Saulkrēsliņa preparāti ir efektīvi krampju un neirožu
gadījumā, epilepsijas, gremošanas traucējumu un caureju gadījumā, kuņģa, aknu,
žultspūšļa slimību ārstēšanai, kā arī iekšēju un ārēju asiņošanu apturēšanai.
Saulkrēsliņus plaši pielieto dzeltenās kaites, ascīta,
tūskas, malārijas, saaukstēšanās slimību, dermatītu, reimatisma, plaušu
tuberkulozes, galvas sāpju, traucētas vielmaiņas gadījumā.
Tautas medicīnā saulkrēsiliņu lieto arī ginekoloģijā, kā
asiņošanu apturošu līdzekli, kā urīna dzenošu un deguna asiņošanas gadījumā.
Tautas medicīna rekomendē lietot saulkrēsliņa nostādinājumu,
agrīnās hipertonijas stadijās, kā hipotensīvu līdzekli, lai paplašinātu
asinsvadus un pazeminātu arteriālo asinsspiedienu, kā arī to iesaka lietot
stenokardijas un asinsrites traucējumu gadījumā.
Ārīgi saulkrēsliņa nostādinājumu lieto, kā brūču dziedējošu
un asiņošanu apturošu līdzekli, ar to apstrādā brūces, čūlas, strutojošas
brūces, ādas izsitumus u.c. Auga novārījuma kompreses palīdz artrožu un artrīta
gadījumā, neatkarīgi no to izcelsmes.
No svaiga saulkrēsliņa gatavo lokālas aplikācijas, lai
ārstētu trūces, strutojošas brūces, sasitumus, panarīciju, kā arī mazinātu
reimatisma saasinājumus.