Ir tāda interesanta sēne, kuru izmanto arī onkoloģisku
saslimšanu profilaksei, taču par to runā reti, biežāk tiek pieminēti zemes
tauki un bērzu čaga. Taču šī sēne, kas ir sastopama arī Latvijā un tās
izmantošanas pieredze nāk no tālajiem Austrumiem.
Šīs piepes augļķermeni ir daudzgadīgs. Izmēros tā ir
vidēji 3-5 cm garumā un 5-9cm platumā. Piepes forma var būt vēdekļa veidīga vai
apaļas formas. Šī sēne ir uzskatāma par sēdošu, ar sānu pieaug pie koka. Bieži
ir redzams, ka raibā tauriņpiepe pie pamatnes saaug kopā ar citām sugas māsām.
Uz tausti šī sēne ir ļoti maiga un zīdaina. Virsma
sēnēm ir viļņota un tai ir dažādas nokrāsas. Sēnes virspuse mainās no pūkainas
uz kaili segtu. Raibās tauriņpiepes nokrāsas var būt dažādas- pelēcīgas,
dzeltenīgas, zilganas un brūnganas. Sēnes maliņas ir gaišākas, kā sēnes
viducis. Bieži sēnes pamatne ir ar zaļganu nokrāsu. Kad sēne tiek izžāvēta, tā
iegūst baltu nokrāsu. Atcerieties, ka raibā tauriņpiepe nebūs lielāka par 10cm
diametrā. Šīs sēnes mīkstums patīkami smaržo.
Der zināt, ka šī sēne nav ēdama, to sagatavo tikai un
vienīgi ārstnieciskiem nolūkiem. Ievākšanu uzsāk ar augustu vai septembri.
Jaunos sēnes augļķermeņus ar asu nazi nogriež no koka, attīra no gružiem un
liek žāvēties krāsnīs, nepārsniedzot 50-60C. Izžāvētās sēnes samaļ pulverī. Šo
iegūto pulveri pako slēgtā traukā, kas neļauj piekļūt ne mitrumam, ne skābeklim
un trauks tiek sterilizēts.
Sēnes augļķermeņi satur daudz bioloģiski aktīvo
polisaharpeptīdus, polisaharīdus, glukānus, glikoproteīnus, triterpēnus,
polinepiesātinātās taukskābes, B grupas vitamīnus, kā arī D3, F, H, C un citus,
aminoskābes un mikroelementus- mangāns, dzelzs, hroms, cinks, bors, varš,
kālijs, kalcijs, kobalts.
Pētot raibās tauriņpiepes ķīmisko sastāvu ir noteikts,
ka tā satur esenciālās polinepiesātinātās taukskābes. Tieši tāpēc, šī sēne ir
ieteicama, aknu problēmu ārstēšanā un tās darbības regulēšanā. Tāpat tā ir
lieliks līdzeklis nierakmeņu slimības profilaksei.
Raibās tauriņpiepes polisaharīdi palīdz normalizēt
vielmaiņas procesus un hormonālo fonu. Āzijā šī sēne ir populāra un tā tiek
plaši pielietota dažādu hormonālu problēmu ārstēšanai.
Hitīna šķiedra, kas atrasta raibajā tauriņpiepē, ir ar
absorbējošām īpašībām- spēj attīrīt zarnu traktu. Tāpat arī piepe tiek
izmantota zarnu mikrofloras sakārtošanai.
Sēnē ir antibiotiskas un pret onkoloģijas vielas,
kuras spēj pastiprināt imūnsistēmu, iedarboties kā pret vīrusu un baktēriju
līdzeklis.
Ķīnā šī raibā tauriņpiepe izsenis tiek pielietoti
dažādu ļaundabīgo audzēju ārstēšanā. No tās pagatavo novārījumu.
Tautas medicīnā, Āzijā, to izmanto lai ārstētu
neskaitāmas plaušu, zarnu, nieru, urīna pūšļa un aknu slimības. Šim nolūkam var
sagatavot no šīs sēnes izvilkumu.
Japānā un Ķīnā šīs sēnes pielieto, hipertonijas,
cukura diabēta, trombozes un reimatisma ārstēšanai. Tāpat arī tiek gatavota
speciāla ziede, vietējai izmantošanai.
Lai pagatavotu, raibās tauriņpiepes spirta/ šņabja
uzlējumu ievērojam šādu recepti 30gr. svaigu sēņu uz 500ml alkohola. Notur
ledusskapī 14 dienas. Lieto pa 1-2 tējkarotēm 20 minūtes pirms ēšanas.
Lietošanas kurs 30 dienas un tad ievērojam 14 dienu pārtraukumu, maksimāli
šādus kursus var atkārtot 3 reizes, tad nepieciešams lielāks pārtraukums. Kursu
nosaka, pēc slimības smaguma pakāpes.
Novārījumu var sagatavot, 1L ūdens pievienojot 4
ēdamkarotes sēnes pulvera. Vāra aptuveni 1h, taču nepieļaut ūdens vārīšanos.
Lieto pa 1-3 ēdam karotēm pirms ēšanas.
Šīs sēnes klīniskie novērojumi, praktiski nav
pieejami, līdz ar to tiešas blaknes nosaukt nav iespējams. Protams, no šī
līdzekļa vajadzētu atturēties grūtniecības un laktācijas laikā. Tāpat ar to
nevajadzētu ārstēt bērnus.
Lietojot,
raibo tauriņpiepi, kādas konkrētas slimības ārstēšanai, tomēr konsultējieties
ar savu ārstējošo ārstu.