Asais pipars ir viengadīgs vai daudzgadīgs (siltajās zemēs) puskrūms, sazarots augumā līdz 1,5m, stublāja lejasdaļā mēdz pārkoksnēties. Lapas olformas, nereti lancetveida, galos noasinātas. Zemākās lapas sakārtotas pamīšus, augstākās pretēji.

Ziediņi parasti balti, pieclapu, kuri zied sākot no jūnija līdz septembrim, vēlāk veido ādainas ogas, variējošas krāsās, izmēros, formās un pēc garšas. Augļos iekšā atrodamas daudz saplacinātu sēkliņu. Pēc piparu sugas augļi mēdz būt sarkanā, dzeltenā, dzelteni- brūnā un pat melni- violetā krāsā.

Populārākas aso piparu sugas: Kajenas pipars (pazīstams, kā pasaulē asākais un pats stiprākais antioksidants); habanēro, kam piemīt spēcīgs asums; halapenjo ar noapaļotiem augiem; putnu acs ar smalkiem un maziem auglīšiem, kuri īpaši populāri ir austrumu virtuvē; serrāno neliela izmēra augļi, kurus izmanto galvenokārt aso mērču pagatavošanai; anaheim pipari, kuri ir pazīstami ar savu lielo augļu izmēru; uguns pipars- nelieli krūmiņi, kurus nereti audzē dekoratīvā nolūkā uz palodzes.

Asā pipara augļus nereti izmanto arī ārstnieciskā nolūkā, ievāc tos, kad augļi masā nogatavojas (jūlijs- septembris). Augļus žāvē saulē, tad atdala augļu kājiņas, pēc tam augļus maļ. Žāvētus piparus uzglabā slēgtā traukā.

Piparu augļos ir askorbīnskābe (0,5%), nikotīnskābe un folijskābe, riboflavīns, flavonoīdi (luteolīns, apigenīns), karotinoīdi, alkaloīdi (kapsaicīns līdz 1,9%, homodihidrokapsaicīns, nordihidrokapsaicīns), kapsorubīns, glukoalkoloīds solanīns, kumarīns skopoletīns, steroīdie saponīni, olbaltumvielas (1,5%), B grupas vitamīni, A vitamīns, mikro un makro elementi (kalcijs, kālijs, dzīvsudrabs, dzelzs, cinks, nātrijs, mangāns, magnijs, alumīnijs), ēteriskās eļļas ( līdz 1,5%) un augu tauku, kuras sēklās vidēji ir 10-15%. Sarkanais pipars, starp dārzeņiem ir pats bagātākais ar C vitamīnu, tajā ir divas reizes vairāk C vitamīna, kā citronā.

Ārstnieciskā nozīme

Pipara augļiem asumu piešķir alkoloīdi: kapsaicīns, homodihidrokapsaicīns un nordihidrokapsaicīns. Kapsaicīns (0.1-1.9% augļos)- aktīvā viela, kas organismā pastiprina vielmaiņas procesus, aktivizē asins mikrocirkulāciju, pastiprina sirds saraušanos biežumu. Eiropas zinātnieki noteikuši, ka asu ēdienu ēšana palielina vielmaiņas procesus līdz pat 25%. ASV un Indijā pētījumi norāda, ka nelielas asā pipara porcijas ikdienā, samazina holesterīna daudzumu asinīs. Asā pipara augļus var lietot profilaktiskos nolūkos, lai izvairītos no sirds- asinsvadu sistēmas saslimšanām, tromboflebīta un aterosklerozes. Ir pierādīts, ka uz aso piparu bāzes izgatavoti preparāti iedarbojas, kā pretsāpju līdzekļi un spēj glābt pat no hroniskām sāpēm. Lietojot aso piparu organisms izstrādā endorfīnu (laimes hormonu), kuri arī rada atsāpinošu efektu.

Kapsaicīns- pētījumu rezultātā ir noteikts, ka tas spēj iznīcināt vēža šūnas, noārdot mitohondriju. Tautas, kuras lieto uzturā asos piparus, retāk slimo ar onko-saslimšanām, īpaši efektīvi rezultāti novēroti pirmās stadijas prostatas adenomas ārstēšanai. Perspektīvā kapsaicīna saturoši līdzekļi var kļūt par efektīvu līdzekli onkoloģijas nozarē.

Tautas medicīnā asos piparus lieto, kā spirta izvilkumus, lai uzlabotu gremošanu un ārstētu saaukstēšanās slimības.

Ārīgi lieto asā pipara plāksterus un ziedes, kā kairinošus līdzekļus, dažādu iekaisumu ārstēšanai (radikulīts, artrīts, artroze, miozīts, neiralģija, išias, izmežģījumi un sasitumi). Lietojot aso piparu ārīgi, tā aktīvās vielas iedarbojas sildoši. Šis efekts ir visnotaļ labs ārstējot gripas un saaukstēšanās slimības (bronhīts, astma, pneimonija, angīna, faringīts, laringīts), kā arī, lai novērstu muskuļu un locītavu sāpes. Malts asais pipars iedarbojas, kā sviedru dzenošs, drudža mazinošs un atkrēpošanos veicinošs līdzeklis, jaucot to ar medu un uzdzerot ūdeni. Aso piparu var lietot arī profilaktiski, lai novērstu iespēju saslimt ar aterosklerozi un nerastos trombi. Asais pipars uzlabo asins mikrocirkulāciju šūnās, aktivizē vielmaiņas procesus, uzlabo sirds muskuļa darbību un attīra asins vadus no holesterīna. Asajā piparā esošais A vitamīns uzlabo redzi.

Tautas kosmetoloģijā asā pipara matu maska ir īpaši populāra. Šādam nolūkam taisa asā pipara izvilkumu eļļā, jauc to ar diždadža saknes izvilkumu un ziež matu saknēs 1-2 reizes nedēļā. Tā uzlabos galvas ādas matu sakņu apasiņošanu, tādi veicinot ātrāku matu augšanu, to spēku un izturību.

Nav ieteicams lietot

Aso piparu nav vēlams lietot iekšķīgi, dažādu gremošanas trakta čūlu gadījumā, kā arī  hronisku aknu, nieru un kuņģa slimību gadījumā. Ārīgi nav vēlams lietot arī ādas traumu, brūču un dermatītu gadījumā.

Izmantojot aso piparu ir jābūt uzmanīgam, ievērojot precīzu dozāciju, jo var rasties ādas apsārtumi, apdegumi un nedrīkst pieļaut preparātu nokļūšanu acīs. Kapsaicīns var kairināt ādu un arī gļotādu. Viens miligrams kapsaicīns, kurš nokļuvis uz ādu, var radīt stiprus apdegumus, kurus var salīdzināt ar apdegumiem no  stipri uzkārsēta metāla.

Nomierināt apdegumus no asā pipara spēs palīdzēt piens, jogurts, kefīrs, melnā maize, rīsi, citrusaugļi, bet nedrīkst lietot ūdeni. Interesanti ir arī tas, ka 10% saharozes šķīdums spēj neitralizēt kapsaicīnu. Taizemē šo metodi ēdināšanas iestādēs izmanto, lai mazinātu ēdienu asumu. Piens ar kazeīnu, spēj neitralizēt kapsiacīnu uz nervu galiem.

Lietojot dažādus asā pipara preparātus, ieteicams, kārtīgi pēc tam mazgāt rokas vai strādāt ar tiem cimdos.

Lasīt par segliņiem->