Parastā ieva ir koks vai masīvs krūms 5-8m augsts, ar brūnu kraupainu mizu un balti dzeltenām porām. Lapas (6-15cm garas, 2.5-5cm platas), uz īsiem kātiem, izkārtotas pamīšus, ovālas vai izstieptas, galos smailas, pamatnē noapaļotas- ķīļveida. Vietā, kur lapas kāts savienojas ar lapu, redzami pāris dziedzerīši. Ziedi balti un aromātiski (diametrā 1-1.5cm), savākti blīvās ziedkopās. Auglis- kaulenis (6-7mm diametrā) ar izteikti savelkošu garšu. Auga visai virszemes daļai piemīt, tai raksturīga rūgtena smarža. Augs zied aprīlī- maijā. Augļi nogatavojas augustā- septembrī.

Zinātniskajā medicīnā ārstnieciskam nolūkam izmanto parastās ievas augļus, kuri ievākti to pilnīgas nobriešanas laikā. Gatavas ogas ievāc sausā laikā, atdala no piemaisījumiem (lapām, ogu kātiem) un žāvē saulē vai piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 40-50C. Der zināt, ka kauliņiem ir jāpaliek veseliem, lai no tiem neizdalītos amigdalīns, kurš var radīt saindēšanos, fermentācijas rezultātā kļūstot par benzaldehīdu, ciānūdeņražskābi un glikozi. Uzglabājama droga līdz 5 gadiem.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto arī ziedus, lapas un mizu. Mizu ievāc agrā pavasarī, to žāvē labi vēdināmā un apēnotā vietā vai piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 40C temperatūru. Ziedus ievāc maijā un žāvē labi vēdināmā un ēnainā vietā, nepakļaujot augstām temperatūrām.

Parastās ievas augļu mīkstumā ir atrasts cukurs (<5%), organiskās skābes (<0.57%; ābolskābe, citronskābe), miecvielas (<0.48%), krāsvielas, vitamīns C, karotīns, mikro un makro elementi (uzrājas kobalts un varš). Sēklās ir <1,5% glikozīds amigdalīns, kurš hidrolīzes rezultātā pārveidojas par ciānūdeņražskābi. Lapās ir askorbīnskābe (~200mg%), ciānūdeņražskābe (<0.06%), glikozīdi amigdalīns un prunozīns (piešķir augam aromātu). Auga mizā ir amigdalīns (<2%), brīvā ciānūdeņražskābe (~ 0,1%), glikozīds prulaurazīns, miecvielas (<3%). Visas auga daļas satur fitoncīdus, kuri rada dažādu mikrobu un daudzšūnu organismu bojāeju. Pateicoties parastās ievas fitoncīdajām īpašībām, no tās izvairās arī ērces. Valda uzskats, ka ievas fitoncīdās īpašības rada, galvenokārt, ciānūdeņražskābe- viela, kura bloķē skābekļa absorbciju audos.

Ārstnieciskā nozīme

Parastās ievas augļus izmanto novārījumu veidā, lai ārstētu caureju un diareju, kurai nav infekciju izcelsme. Ar to ārstē arī citas gremošanas trakta darbības novirzes. Pamata farmakoloģiskās īpašības nodrošina augā esošās miecvielas- kondensētie tanīdi, kuri atrodas ogās. Turklāt augļos ir arī cianogēnais glikozīds amigdalīns, kurš mazās koncentrācijās var radīt pretaudzēju iedarbību.

Gataviem augļiem piemīt baktericīds, pretiekaisuma un vitamīnu iedarbība, tās normalizē gremošanas trakta darbību. Antociāniem piemīt P- vitamīna aktivitāte un tie stiprina asins kapilārus.

Parastās ievas miza iedarbojas temperatūras mazinoši un tai piemīt sviedru dzenošas īpašības. Lapām piemīt vitamīna iedarbība, ziediem pretiekaisuma, fitoncīda un brūču dziedējoša iedarbība.

Parasto ievu izmanto arī tautas dziedniecībā. Ja oficiālajā medicīnā, parasti izmanto tikai augļus, tad tautas dziedniecībā, tik pat plaši pielieto arī ziedus, lapas un mizas.

Mizas novārījumu lieto, kā sviedru dzenošu, urīna dzenošu, pret caurejas līdzekli. Ārīgi mizas novārījumu pielieto acu slimību ārstēšanai. Mizas nostādinājumu izmanto radikulīta gadījumā- ierīvēšanai.

Lapas tējā vai nostādinājumā izmanto plaušu un bronhu iekaisuma gadījumā, reimatisma un saaukstēšanās slimību ārstēšanai. Lapu nostādinājumu izmanto arī mutes dobuma skalošanai, lai ārstētu mutes gļotādas. Veselas lapas mēdz likt uz trūcēm.

Nav ieteicams lietot

Parastā ieva, kā ārstniecisks līdzeklis ir derīgs ne visiem.

Ārīgi to lietot nedrīkst tie, kam ir alerģija vai atopiskais dermatīts.

Iekšķīgi parasto ievu nedrīkst lietot:

• Grūtnieces;
• Bērni līdz 2 gadu vecumam;
• Barojošas māmmiņas (laktācijas periodā);
• Cilvēki, kuri cieš o hemoroīdiem;
• Alerģiski cilvēki;
• Hipertoniķi;
• Cilvēki, kuri cieš no aizcietējumiem.

Uztura receptes

Parastās ievas kompots ar mežrozītēm

1 glāzi ar svaigām ievas ogām, 1 glāze svaigu mežrozīšu augļu, 50 gr. cukura, 4 glāzes ūdens.

Mežrozītes augļus iztīra no sēklām, rūpīgi mazgā, pievieno cukuru un vāra ar ievas augļiem līdz gatavs.

Parastās ievas ķīselis

200 gr. parastās ievas ogas, 20 gr. cukuru, 5 gr. cietes, 300 gr.ūdens.

Ievas ogas aplej ar ūdeni un vāra 20 minūtes. Rūpīgi izmaisa un ogas izberž caur sietu. Pievieno cukuru un nelielā ūdens daudzumā izšķīdinātu cieti. Uzvāra un noņem no liesmas. Pasniedz kārstu vai atdzesētu.

Parastās ievas pīrāgi

300 gr. ievas miltu, 100 gr. iesala, 30 gr. cukura.

Ievas ogas žāvē un samaļ pulverī, pie iegūtā pulvera pievieno iesalu un cukuru, atšķaida ar ūdeni līdz vajadzīgajai konsistencei, lai masa būtu izmantojama pīrāgu pildīšanai.

Pīrāgus gatavo no raugu mīklas un cep cepeškrāsnī.

Parastās ievas kvass

3 glāzes svaigas parastās ievas ogas, 300 gr. cukura, 3L ūdens, 5 gr. rauga.

Svaigas parastās ievas ogas apber ar cukuru, atstāj uz 10-12h, rūpīgi samaisa, aplej ar siltu ūdeni, pievieno cukuru un raugu- ļauj rūgt 10-12h, atdala biezumus un sapilda trīs litru burkā un atstāj uz 1-2 diennaktīm.