Sviestbeka parastā
Suillus luteus

Parastā sviestbeka ir bieži sastopama sēne Latvijā, kurai patīk priežu un egļu jaunaudzes. Parastā sviestbeka aug lielos baros. Aug atvērtās, saulainās vietās uz zaļu sūnu seguma, smilšainos pauguros, izcirtumos, kuros aug jaunas priedītes. Biežāk tās sastopamas vietās, kur skujkoki ir sasnieguši 5-7m augstumu un zemi klāj skujas un zālājs.

Sastopama šī sēne ir no vasara vidus līdz pat pirmajām salnām un ir pat gadījumi, kad cilvēki tās vēl izgūst no nelielas sniega kārtiņas.

Parastās sviesta beciņas ievāc neliela izmēra, kad to cepurītes nepārsniedz 4cm. Tas, galvenokārt, saistās ar to, ka šīs sēnes ir izteiktas konkurentes rudmiesēm- kāpuru ziņā.

Parastā sviestbeka ir sēne, kuras cepurīti klāj gļota un tā saglabājas pat to termiski apstrādājot vai marinējot. Ko der zināt? Nespēšu to paskaidrot no zinātnes viedokļa, bet esmu ievērojis tādu tendenci, ka gļotainās sēnes ir ar tādu izteiktu īpašību, kā sevī uzkrāt radioaktīvos elementus. Piemēram, ir tāda spēcīgi gļotaina sēne, kā eglaines zeltkāte (Gomphidius glutinosus), kura ir līderis radioaktīvo elementu uzkrāšanā un tajā var atrast 10 000 lielāku radioaktīvo elementu koncentrāciju, kā apkārtējā vidē. Tad parastā sviestbeka arī ir viena no sēnēm, kura sevī uzkrāj radioaktīvos elementus no vides.

Ir tāds naivs malds. Cilvēki domā, ka radioaktīvo elementu uzkrāšanās notiek sēnes augļķermeņos, bet īstenībā tas notiek micēlijā. Un no micēlija tie nonāk sēnes augļķermeņos. Attiecīgi, ievācot sēnes ar šādu tendenci ir rūpīgi jāizvēlas vieta, kur to darīt!

Lietojot uzturā parastās sviestbekas, saimnieces izvēlas tās atbrīvot no cepurītes klājošās ādiņas. Sākotnēji tās noplaucē un tad ādiņas ar nazīti skaisti novelk nost. Ko der zināt? Šīs ādiņas ir lielisks antibakteriāls līdzeklis un no tām var gatavot spirta izvilkumu.

Tāpat, kā daudzas ārstnieciskās sēnes arī parastā sviestbeka sevī ietver daudz vērtīgu elementu. Parastā sviestbekā 90% ir ūdens! Atlikušie 10% dalās vidēji tā: 4% olbaltumvielas, <2% šķiedrvielas, <1,5% ogļhidrātu, <1% tauku un <1,5% minerālvielu! Sēnes olbaltumvielās ir daudz aminoskābju, tai skaitā arī neaizvietojamās, kuras organisms absorbē 70-80%.

Zinātniekiem ir izdevies noskaidrot, ka parasto sviestbeku sastāvā ir atrodami antibiotiski savienojumi un imunostimulātori. Šie savienojumi, galvenokārt, ir atrodamas sēņu cepurītēs un tie spēj iznīcināt sāpju radošos mikroorganismus. Tāpēc varam pieņemt, ka šīs sēnes spēj palīdzēt gadījumos, kad cilvēks slimo ar infekciju saslimšanām, kā arī iedarboties kā imunitātes stiprinošs līdzeklis!

Sveķvielu savienojumi, kas padara sēnes cepurīti gļotainu un sviestainu ir efektīvi cīņā ar podagru. Šie savienojumi palīdz no organisma izvadīt urīnskābi. Der pieminēt, ka šīs vielas nezūd arī termiskās apstrādes gadījumā.

Parastajā sviestbekā ir arī lecitīns- neaizstājams materiāls, kas noder šūnu reģenerācijai. Tam nonākot organismā, cilvēkam normalizējas hormonālais fons un palielinās hemoglobīna līmenis.

Lietojot uzturā parastās sviestbekas, var uzlabot vairogdziedzera tonusu un uzlabot asins sastāvu. Turklāt, šis īpašais elements (lecitīns) normalizē CNS darbību, kas, savukārt, uzlabo pašsajūtu, garastāvokli un pastiprina dzīves tonusu.

Parastās sviestbekas izvilkumi spēj iedarboties arī sāpju mazinoši un ir izmantojami arī galvas sāpju un migrēnas gadījumā.

Sēnē esošie vitamīni un citi komponenti, spēj atjaunot aknu šūnas, profilaktiski uzlabo sirds asinsvadu sistēmas un balsta aparāta darbību. Turklāt, beta glikāni noder profilaktiski pret ļaundabīgiem audzējiem.

Šīs sēnes ir ieteicams lietot uzturā pēc operācijas periodā. Parastā sviestbeka ir arī vērtīga stiprajam dzimuma, jo tā palīdz uzlabot potenci. Un starp citu, tā ir arī viens no dabīgajiem afrodīzijiem, kurš iedarbojas uz abiem dzimumiem. Šo burvīgo īpašību nodrošina sēnes cepurītē esošais cinks, kurš tur ir lielā koncentrācijā. Tikai der atcerēties, ka cinks veicina arī spermatozoīdu aktivitāti un olšūnas nobriešanu.

Parastā sviestbeka savas ārstnieciskās īpašības saglabā, ja tā netiek termiski apstrādāta ilgāk par 10 minūtēm.

Ar parasto sviestbeku ārstē podagru, redzes orgānus, alerģiskās saslimšanas, cukura diabētu, vielmaiņas traucējumus, sirds un asinsvadu slimības, nervu izsīkumus, stresus, hronisku nogurumu, depresiju, potences pasliktināšanos un osteoporozi.

Sēnē esošie bioloģiski aktīvās vielas rada pretvīrusu, pret audzēju, imunomodulējošu un pretiekaisuma iedarbību.

Zinātnieki noteica, ka parasto sviestbeku metanola ekstrakts nogalina krūts vēža šūnas un neļauj attīstīties kuņģa audzējam un leikozei. Podagras gadījumā parasto sviestbeku vēlams lietot periodiski.

Diēta

Parasto sviestbeku izmanto arī diētās, tajā ir maz kaloriju, taču sāta sajūtu tā sniegs visai dienai.

Lietojot šo sēni uzturā, der ievērot, ka vairāk par 300gr. dienā, to lietot uzturā nedrīkst, lai izvairītos no gremošanas problēmām. Šos 300gr. nepieciešams sadalīt vairākās ēdienreizēs, visas dienas garumā, sākot ar pusdienas laiku! Brokastīs šādu sēni ēst stingri neiesaku! Šāda ēšana ir pieņemama kursos, ne ilgāk par 2 dienām!

Kosmetoloģija

Šo tēmu laikam ir jēgas sākt, ar informāciju, ka parastās sviestbekas specifiskus izvilkumus izmantoja cilvēku balzamēšanai- mumifikācijai.

Šīs sēnes preparāti spējīgi ārstēt ādu no dažādiem izsitumiem un pinnēm. Sniedzot ādai gludumu un tvirtumu. Tam gatavo dažādas maskas un ziedes.

Nav ieteicams lietot

Saprotams, ka nevienai dabas veltei nav tikai pozitīvā ietekme. Parasto sviestbeku arī ir jāmāk lietot, lai sev nekaitētu.

Parastās sviestbekas nedrīkst lietot uzturā, ar ārstniecisku nolūku, grūtniecības un laktācijas periodā, mazi bērni, cilvēki ar gremošanas sistēmas problēmām un smagām nieru, aknu slimībām.

Parastā sviestbekā ir daudz hitīna, kuru organisms nespēj pārstrādāt. Hitīns veido saites ar sēņu olbaltumvielām- fibras (līdzīgs skeletam, ciets un stabils). No hitīna iegūst hitonāzi- lielisks sorbents, kurš piedalās organisma tīrīšanā. Tas spēj akumulēt un izvadīt no organisma praktiski visus kaitīgos savienojumus. Taču, šīs viela spēj ievērojami apgrūtināt organisma gremošanas procesus. Attiecīgi, lietojot sviestbekas nelielās porcijās, tas attīrīs organismu, lielās porcijās radīs vēdergraizes un vēdera uzpūšanos.

Apstrāde

Parasto sviestbeku žāvē ievērojot temperatūras režīmu 40-45C. Uzglabā hermētiskā traukā 8-10 mēnešus. Pirms lietošanas vēlams samalt, taču uzglabāt gabalos.