LAT
Daudzgadīgs
krūms, augumā 1-2m augstumā. Stublājs sazarots, stāvs, tumši brūns vai sarkani
brūns. Lapas patīkami smaržojošas uz lapu kātiņiem, 3-5 daļīgas, maliņas asi
zobotas, augšpusē kailas, lejasdaļā pa pa dzīslojumu apmatotas. Uz lapas
lejasdaļas ir zeltaini dziedzerīši, tāpēc lapas sarīvējot izdalās spēcīga upeņu
smarža. Ziediņi ir maziņi, zvaniņa veida, rozīgi sarkanā krāsā/
Auglis
ir daudzsēklu oga, apaļas formas ar tikai upenei raksturīgu smaržu. Zied maijā
un jūnijā. Augļi nobriest jūlijā un augustā.
Ārstnieciskam
nolūkam izmanto ogas, lapas un pumpurus. Ogas žāvē piespiedu žāvētājos
nepārsniedzot 60C temperatūru, tās nepieciešams bieži apmaisīt un neļaut
piedegt.
Lapas
ievāc augustā un septembrī, žāvē labi vēdināmās telpās. Upenes lapas ievāc
uzreiz pēc ogu nolasīšanas, no zaru vidus, jo jaunās lapas plēšot tiek bojāts
augs, tāpat arī nederēs vecas lapas.
Upenes
ogās ir C vitamīns 400mg/%, B-0.06mg/%, P 1.2-1.5%, karotīns 0.7 mg/%, dažādi
cukuri 4.5-16.8% (pamatā glikoze un fruktoze), organiskās skābes 2.5-4.5%
(citronskābe, ābolskābe), olbaltumvielas 1%, pektīnvielas 0.2-0.8%, miecvielas
0.39-0.43%, antociānu vielas (cianidīns, delfinidīns) un glikozīdi, ēteriskās
vielas. Minerālvielas ogās (mg/%): nātrijs 32, kālijs 372, kalcijs 36, magnijs
35, fosfors 33, dzelzs 1,3.
Augļi
uzkrāj sevī selēnu, varu un cinku. Askorbīnskābes saturs citās augļu daļās arī
ir ievērojami augsts: lapās (pēc ogu novākšanas) līdz 470mg/%, pumpuros līdz
175mg/%, ziedos līdz 270mg/%. Lapās ir miecvielas, ēteriskās vielas, rutīns un
citi flavonoīdi, sitosterīni, pentozāni, organiskās skābes, vitamīns C,
ferments emulsīns, minerālie sāļi. Tāpat lapās uzkrājas cinks, molibdēns un
selēns, 15-20gr upeņu ogas nodrošina diennakts C vitamīna devu.
Sausā
laikā askorbīnskābes daudzums upenes ogās samazinās par 20-30%, lietainā un
aukstā vasarā C vitamīna daudzums palielinās.
Ārstnieciskā nozīme
Upenei
piemīt daudz ārstniecisku īpašību- sviedru dzenošas, urīna dzenošas,
stiprinošas, dezinficējošas (pateicoties ēteriskajām vielām). Preparāti, kuri
gatavoti no upenes lapām un augļiem ir efektīvi pret dizentērijas nūjiņu. Auga
lapas var kalpot arī, kā lielisks vitamīnu avots pavasarī. Pumpuri,
nepieciešamības gadījumā, arī ziemā var kalpot kā dezinficējošs un vitaminizēts
līdzeklis.
Upene
plaši tiek pielietota arī tautas medicīnā. Tautas medicīnā un homeopātijā
upenes lapas izmanto, lai ārstētu akmeņu slimību urīnpūslī, podagru, starp
disku trūci, reimatismu, gastrītu, mazasinību, bronhītu.
Upenes
pumpuru un lapu nostādinājumu lieto, kā urīndzenošu līdzekli nierakmeņu,
pielonefrīta un cistīta gadījumā.
Upenes
lapu nostādinājums ir vērtīgs tūskas, saaukstēšanās, skrofulas, nierakmeņu un
akmeņu urīnpūslī ārstēšanai. Ogu nostādinājumu var lietot, kā vitamīnu
līdzekli. Lapu nostādinājumus pielieto arī bērnu dziedinošās vannās, lai
ārstētu rahītu un diatēzi.
No
upenes ogām var gatavot arī sīrupu, kuru var izmantot, lai skalotu rīkli un
mutes dobumu, lai ārstētu iekaisumu, sausu klepu un aizsmakumu.
Vērtīgi
ir svaigas ogas saberzt kopā ar cukuru 1:3, tālāk to ziemā var izmantot, lai
gatavot veselīgus dzērienus.
Augā
esošās pektīnvielas zarnu traktā sasaistās ar nešķīstošajiem smago metālu
sāļiem un palīdz tos izvadīt no organisma- dzīvsudrabs, svins, kobalts,
stroncijs, radioaktīvie elementi, kā arī holesterīns. Tāpat arī uzņemtās
pektīnvielas sasaistās ar toksiskajiem savienojumiem, kuri veidojas pūšanas
procesos, normalizējas zarnu mikroflora, uzlabojas gremošana.